Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pluči
pluči -u, v.; tikai dsk.
Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot audumu.
PiemēriLinu pluči vainu apsiešanai.
  • Linu pluči vainu apsiešanai.
  • ..viņa kaut ko vērpa.., adīja vai plucināja plučus..
  • Liela tamborēta sega no vienkārša materiāla, baltas pluču dzijas, gaumīgi izstrādāta, ir tīkama un grezna.
Avoti: 6-2. sējums