plānprātība
plānprātība -as, s.; parasti vsk.
Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
PiemēriIestājoties plānprātībai, slimnieka dzīve izmainās, kļūst nabadzīgāka. Mainās viņa raksturs, personība..
Avoti: 6-2. sējums