plīties
plīties plijos, plijies, plijas, pag. plijos; refl.
1.Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
PiemēriBet trešais, mazākais no šiem [puišiem], Jo drīzi atdalījās Un tik starp puišiem lielajiem Kā piektais riten's [ritenis] plijās.
- Bet trešais, mazākais no šiem [puišiem], Jo drīzi atdalījās Un tik starp puišiem lielajiem Kā piektais riten's [ritenis] plijās.
- Melķertei blakus skolotājs Valdis Zālītis, tas rakstīja dzejas un plijās viņu precēt..
1.1.Parasti savienojumā ar «virsū»: mākties virsū. Nelikt mierā.
PiemēriBuncis tad katru reizi plijās virsū Jancim, lai aizlienot [aizdodot] tam naudu iegādāt vijolei stīgas.
- Buncis tad katru reizi plijās virsū Jancim, lai aizlienot [aizdodot] tam naudu iegādāt vijolei stīgas.
- Pavasara pusē sākās darbavietu volejbola turnīrs. Viņu vārdoja, viņam plijās virsū: Gunār, saproti stāvokli, tu esi mūsu galvenais cīnītājs pie tīkla...
- ..Valdis man un Jurkam plijās virsū kā lietuvēns, nepārtraukti piezvanīdams pilnas ausis, ka mums abiem.. esot uzdots noorganizēt.. dzejas vakaru Dubultos..
Avoti: 6-2. sējums