praktiskums
praktiskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → praktisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPētījuma rezultātu praktiskums.
2.Vispārināta īpašība → praktisks5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMūsdienu tērpa raksturīgākā iezīme ir vienkāršība un praktiskums. Ir domāts par to, lai tas būtu higiēnisks, aizturētu siltumu, bet reizē nesviedrētu, lai to varētu ērti uzģērbt.
3.Vispārināta īpašība → praktisks6, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSaimnieks praktiskuma un dzīves mācības piesūcies kā dēle ūdens. ..Viņš brauc ik nedēļas pārdienām uz tirgu, ved cāļus, olas, pienu un labību.. Mājas un manta viņu sasējušas kā cietumnieku..
Avoti: 6-2. sējums