Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
praporščiks
praporščiks -a, v.
1.Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā — dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē — zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
PiemēriPraporščiks, kas izpildīja anketas, uzdeva katram kareivim jautājumu: «Ar kādu sporta veidu nodarbojaties?»
Stabili vārdu savienojumiVecākais praporščiks.
1.1.dsk. Karavīru kategorija, kurā ietilpst praporščiki un vecākie praporščiki.
PiemēriGar tribīni stingrā ierindā soļoja karaspēka daļas kareivji, seržanti, praporščiki un virsnieki.
Avoti: 6-2. sējums