Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
praporščiks
praporščiks -a, v.
1.Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
PiemēriPraporščiks, kas izpildīja anketas, uzdeva katram kareivim jautājumu: «Ar kādu sporta veidu nodarbojaties?»
  • Praporščiks, kas izpildīja anketas, uzdeva katram kareivim jautājumu: «Ar kādu sporta veidu nodarbojaties?»
  • Agrā jaunībā viņš pabeidza kara skolu, ieguva praporščika dienesta pakāpi. Dienēja cara armijā.
Stabili vārdu savienojumiVecākais praporščiks.
  • Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
1.1.dsk. Karavīru kategorija, kurā ietilpst praporščiki un vecākie praporščiki.
PiemēriGar tribīni stingrā ierindā soļoja karaspēka daļas kareivji, seržanti, praporščiki un virsnieki.
  • Gar tribīni stingrā ierindā soļoja karaspēka daļas kareivji, seržanti, praporščiki un virsnieki.
Avoti: 6-2. sējums