pujene
pujene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
Peonija.
PiemēriZiemas pusē pāra puķu dobītes ar tumšsarkano pujeni vidū.
- Ziemas pusē pāra puķu dobītes ar tumšsarkano pujeni vidū.
- ..kad uzziedēja Zambarnieku milzīgie pujeņu krūmi, laikam tad māte beidzot juta atgriežamies kaut ko no dienvidu dabas greznības.
- Ap slīpo galdiņu uz kanceles malas kvēloja Brīviņu Lauras tumšsarkanās pujenes..
- sal. «Tā tikai ir meita! Pērn, kad viņu redzēju pēdējoreiz, tad vaigi tai ziedēja kā pujenes un puiši skrēja rindā pakaļ.»
Avoti: 6-2. sējums