pustumšs
pustumšs -ais; s. -a, -ā
pustumši apst.
Tāds, kur ir pustumsa.
PiemēriPustumšs pagrabs.
- Pustumšs pagrabs.
- Pustumšs priekšnams.
- Šķūnī bij pustumšs. Dega petrolejas lampa.
- Kāpu augšā pa pustumšajām trepēm.
- Audzinātājs pārsteidz pustumšā gaiteņa stūrī divus audzēkņus..
- Slimnieka istaba bija pustumša, jo logi bija aizkārti aizkariem.
Avoti: 6-2. sējums