pārgalvība
pārgalvība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → pārgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVienoja mūs visas tā pati jaunības pārgalvība un kūsājošs dzīves prieks, kaut gan dzīves vēl nepazinām..
2.parasti dsk. Pārgalvīga izturēšanās, runa.
PiemēriDzirkstīte: Bij dzirdams troksnis, smiekli, pārgalvības, No rokas rokā gāja pildīts kauss.
Avoti: 6-1. sējums