Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pīpmanis
pīpmanis -ņa, v.
pīpmane -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.; niev.
Smēķētājs.
PiemēriPirmos pīpmaņus Eiropa ieraudzīja tikai 1585. gadā, kad grupa spāņu un portugāļu kareivju atgriezās no Jaunās pasaules un nodemonstrēja savu māku laist dūmus pa muti un degunu.
  • Pirmos pīpmaņus Eiropa ieraudzīja tikai 1585. gadā, kad grupa spāņu un portugāļu kareivju atgriezās no Jaunās pasaules un nodemonstrēja savu māku laist dūmus pa muti un degunu.
  • Jau pirms 100 gadiem radās problēma - tabaka un sieviete. Mūsu dienās šī problēma kļuvusi sevišķi asa, jo sieviešu pīpmaņu skaits nemitīgi pieaug.
  • «Liecies nu mierā, vai es kāds pīpmanis!» Vilnis norūca. «Kurš puika tad nav pamēģinājis?»
Avoti: 6-2. sējums