pītene
pītene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Pītenis.
PiemēriTēvs mani purvā mazu ņēma līdzi, mācīja likt putniem cilpas. Pītenes no zirgu astriem. Bridām gan laikā, gan nelaikā.
- Tēvs mani purvā mazu ņēma līdzi, mācīja likt putniem cilpas. Pītenes no zirgu astriem. Bridām gan laikā, gan nelaikā.
- Grezni frizēto dāmiņu un dāmu galvas jau sāka greznot filca cepurītes vieglo vasaras berešu vai dažādu pīteņu vietā.
Avoti: 6-2. sējums