Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rītenis
rītenis -ņa, v.; parasti vsk.; poēt.
Austrumu vējš.
PiemēriSals torīt bija pāri 20 grādiem. Ass rītenis svilināja ļaužu sejas..
  • Sals torīt bija pāri 20 grādiem. Ass rītenis svilināja ļaužu sejas..
  • Īstenībā nakts nemaz tik jauka nebija, zvaigžņu gan pie debesīm pulka, bet pūta vēss rītenis.
  • ..rītausma atnāk graciozi un bikli, viegli skardama apses ar spirgta rīteņa pirkstiem..
Avoti: 6-2. sējums