raizīgs
raizīgs -ais; s. -a, -ā
raizīgi apst.
1.Tāds, kas izjūt raizes. Tāds, kas raizējas (par kādu, ko).
PiemēriKrišs kļūst katru dienu nemierīgāks un raizīgāks. Brīžiem, sev par brīnumu, pat izklaidīgs.
- Krišs kļūst katru dienu nemierīgāks un raizīgāks. Brīžiem, sev par brīnumu, pat izklaidīgs.
- Elna ved savu mīļo istabā un sēdina pie galda. «Tu esi tik raizīgs un kluss,» viņa saka.
1.1.Tāds, kurā izpaužas raizes.
PiemēriMāte viņu uzlūkoja raizīgām acīm.
- Māte viņu uzlūkoja raizīgām acīm.
- Viņa [saimniece] iesāka dikti raudāt. «Tu esi slima,» saimnieks sacīja raizīgi. Viņa noslaucīja asaras un nosēdās atkal uz mūrīša.
- Zinu, ka Cilda mani gaida, ar acīm droši vien raizīgi meklē viesu barā.
Avoti: 6-2. sējums