restots
restots -ais; s. -a, -ā
Tāds, kam ir restes (parasti par logu).
Piemēri..Konkordijas laukumā stāv policijas melnās mašīnas. Aiz restotiem logiem sēž brangi vīri. Tumši formas tērpi.
- ..Konkordijas laukumā stāv policijas melnās mašīnas. Aiz restotiem logiem sēž brangi vīri. Tumši formas tērpi.
- Guļu un raugos caur restotu [cietuma] rūti, kā pretējā nama jumtā griežas vēja rādītājs.
- Bija tumšs, pa restoto lodziņu, kas atradās tuvu griestiem, varēja saskatīt tikai koka ēnu.
Avoti: 6-2. sējums