reālists
reālists -a, v.
reāliste -es, dsk. ģen. -stu, s.
1.Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
PiemēriKritizētājs reālists.
2.Cilvēks, kas spēj sava darbība objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
PiemēriValdemārs bija reālists. Cīņā pret pārvācošanu viņš izmantoja Baltijas pārkrievošanas ideju, cerēdams, ka, uzrīdot cara valsts ierēdniecību vācu muižniekiem, tiks panākts Baltijas zemnieku stāvokļa uzlabojums..
3.Reālisma (3) piekritējs.
PiemēriNominālisti sholastiskā filozofijā pretstatā reālistiem atzina tikai atsevišķu lietu objektīvu eksistenci.
4.Reālisma (4) piekritējs.
5.neakt. Reālģimnāzijas vai reālskolas audzēknis.
PiemēriViņš paklāja pie kaudzes savu no pleciem noņemto melno reālista formas mēteli..
Avoti: 6-2. sējums