rikšot
rikšot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
PiemēriĒrzelis rikšoja, galvu iecirtis, kaklu ritenī izliecis, priekškājas lokani vai līdz pašam purnam augšā izmezdams.
- Ērzelis rikšoja, galvu iecirtis, kaklu ritenī izliecis, priekškājas lokani vai līdz pašam purnam augšā izmezdams.
- ..zirgu barā rikšoja mazs, brūns kumeliņš.
- Lielākie zvēri savu dzīvi galvenokārt nostaigā, ejot soļiem. Lapsas, vilki, lūši.. rikšo, atstājot pēdu virteni..
1.1.Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
PiemēriPils vārtos parādās jātnieku pulciņš. Izjājuši cauri parkam, tie rikšo pa lauku gar Ventas [upes] malu.
- Pils vārtos parādās jātnieku pulciņš. Izjājuši cauri parkam, tie rikšo pa lauku gar Ventas [upes] malu.
1.2.sar. Ātri skriet (par cilvēkiem).
PiemēriPēc launaga rikšoju uz mežmalu...
- Pēc launaga rikšoju uz mežmalu...
- ..Janelis paskatījās pulkstenī. Jau deviņi! Viņš izskrēja no mājas un rikšoja prom pa aleju.
Avoti: 6-2. sējums