Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rukšķiens
rukšķiens -a, v.
Īslaicīga vienreizēja skaņa → rukšķēt.
PiemēriDienas kūtī rit pēc stingra režīma. No aizgalda atskan ritmiski, rāmi rukšķieni.
Avoti: 6-2. sējums