Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rīboņa
rīboņa -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rībēt1.
PiemēriLielgabalu rīboņa.
  • Lielgabalu rīboņa.
  • Šāvieni, automātu un ložmetēju kārtas sajuka vienā nepārtrauktā rīboņā.
2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rībēt2.
PiemēriPūlis dejo.. Deja kļūst arvien nevaldāmāka, mūzika jaucas ar kāju rīboņu, kliedzieniem, smiekliem, plaukšķieniem..
  • Pūlis dejo.. Deja kļūst arvien nevaldāmāka, mūzika jaucas ar kāju rīboņu, kliedzieniem, smiekliem, plaukšķieniem..
3.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rībēt3.
PiemēriRatu rīboņa ārā pamazām noklusa.
  • Ratu rīboņa ārā pamazām noklusa.
  • Ar milzīgu rīboņu pa Vidzemes šoseju aizbrauca smagais pajūgs.
4.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → rībēt4.
PiemēriKaut kur netālu atskan tamtamu rīboņa..
  • Kaut kur netālu atskan tamtamu rīboņa..
  • sal. Kā tāla bungu rīboņa nogrand aizejošā negaisa atbalss.
5.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rībēt5.
PiemēriDeju zāles rīboņa.
  • Deju zāles rīboņa.
Avoti: 6-2. sējums