Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rīdziņa
rīdziņa -as, s.
rīdzīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; retāk
Neliels strauts, grāvis. Neliela kanalizācijas noteka.
PiemēriŪdens [pēc lietus] vēl nez kad nekritīsies.. Pēc brīža viņš stāv bezmaz līdz potītēm rīdziņa.
  • Ūdens [pēc lietus] vēl nez kad nekritīsies.. Pēc brīža viņš stāv bezmaz līdz potītēm rīdziņa.
  • Ietves malā gar rīdzinu rindā gar abām mājelēm nostādītas svētku ploškas.
  • Vismazākā ūdens rīdzīte ir nemaldīgs ceļš uz jūru.
Avoti: 6-2. sējums