rīt1
rīt [rĩt] riju, rij, rij, pag. riju; trans.
1.Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
PiemēriRīt siekalas.
- Rīt siekalas.
- ..sēnes viņam tik briesmīgi negaršoja. Viņš tomēr centās, ar piespiešanos rija kumosu pēc kumosa.
- Mazie stārķēni kļuva ar katru dienu izsalkušāki un rija barību kārāk.
- pārn. ..pagalmā šņāc kuļmašīna, kāri rīdāma labības kūļus..
- pārn. Lielais drupinātājs, kaukdams kā izsalcis zvērs, rija smagos akmeņus..
- pārn. ..mašīna steidzoties kāri rija kilometrus.
Stabili vārdu savienojumiRīt asaras.
- Rīt asaras idioma — Censties apvaldīt raudas.
1.1.sar. Ātri, negausīgi ēst.
PiemēriLaika mums abiem maz, tādēļ rijam karsto viru un nepārmij am ne vārda.
- Laika mums abiem maz, tādēļ rijam karsto viru un nepārmij am ne vārda.
Stabili vārdu savienojumiRīt vārdus (arī galotnes).
- Rīt vārdus (arī galotnes) — Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
1.2.intrans.
PiemēriAuguste: Negribas jau nu nekā runāt, bet, ka tu redzētu, kā nupat bērēs Francis rija! Tā kā nedēļu nebūtu ēdamā redzējis.
- Auguste: Negribas jau nu nekā runāt, bet, ka tu redzētu, kā nupat bērēs Francis rija! Tā kā nedēļu nebūtu ēdamā redzējis.
1.3.pārn. Strauji, dziļi ieelpot.
PiemēriKaspars atvēra muti un kā izslāpis rija miklo, pēc ziemas un aļģēm smaržojošo gaisu.
- Kaspars atvēra muti un kā izslāpis rija miklo, pēc ziemas un aļģēm smaržojošo gaisu.
2.Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
Piemēri..viņa rokas dreb, atplēšot aploksni. Strauji, kā aizgūdamās, acis rija sīkā raksta rindas.
- ..viņa rokas dreb, atplēšot aploksni. Strauji, kā aizgūdamās, acis rija sīkā raksta rindas.
3.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
PiemēriLiesmas ugunskurā rij skujas.
- Liesmas ugunskurā rij skujas.
- Ak, viņi tuksnešos liks mani dzīt, Kur salam un badam būs mani rīt, Brāli, mans brāli!
- Tā ir tā pati rudens salna, Kas balto ģeorģīni rij.
Avoti: 6-2. sējums