rīt1
rīt [rĩt] riju, rij, rij, pag. riju; trans.
1.Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
PiemēriRīt siekalas.
Stabili vārdu savienojumiRīt asaras.
1.1.sar. Ātri, negausīgi ēst.
PiemēriLaika mums abiem maz, tādēļ rijam karsto viru un nepārmij am ne vārda.
Stabili vārdu savienojumiRīt vārdus (arī galotnes).
1.2.intrans.
PiemēriAuguste: Negribas jau nu nekā runāt, bet, ka tu redzētu, kā nupat bērēs Francis rija! Tā kā nedēļu nebūtu ēdamā redzējis.
1.3.pārn. Strauji, dziļi ieelpot.
PiemēriKaspars atvēra muti un kā izslāpis rija miklo, pēc ziemas un aļģēm smaržojošo gaisu.
2.Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
Piemēri..viņa rokas dreb, atplēšot aploksni. Strauji, kā aizgūdamās, acis rija sīkā raksta rindas.
3.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
PiemēriLiesmas ugunskurā rij skujas.
Avoti: 6-2. sējums