Paplašinātā meklēšana

Meklējam rīt.

Atrasts vārdos (287):

Atrasts vārdu savienojumos (8):

Atrasts skaidrojumos (3436):

(Pār)šaut (arī cirst) pār strīpu (arī svītru), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri strīpai (arī svītrai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(Pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(Sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
(No)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī pareti (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(No)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(Ne)doties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)doties (arī (ne)laisties apv.) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)laisties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Ne)dabūt dibenā (Ne)spēt norīt.
Darīt (arī nodarīt, padarīt) gauži novec (no)darīt pāri.
(No) ņemt mēru (no)mērīt (ko).
(Pa)agra rīta stunda (pa)agrs rīts.
(Pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Mazā tumsiņā (arī tumsā) Agra rīta krēslā
Mazā tumsā (arī tumsiņā) Agrā rīta krēslā.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti. Bisīte.
Agra (rīta) stunda Agrs rīts.
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
Aiz gara laika, arī gara laika dēļ Aiz garlaicības (ko darīt).
Aiz gara laika, arī gara laika dēļ Aiz garlaicības (ko darīt).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā. Iežēloties.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.). _imperf._ Lipināt ciet. Aizlīmēt.
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi.
aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi).
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
bultēt Aizdarīt ar bultu (2). Atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.). _imperf._ Līmēt ciet.
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku. _imperf._ Lakot ciet.
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
brīdinājums Aizliegums (ko darīt).
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt. _imperf._ Naglot ciet.
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā.
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
Nolīst kaktā Aktīvi nepiedalīties (kur). Vairīties no citiem.
Nolīst kaktā Aktīvi nepiedalīties (kur). Vairīties no citiem.
brūzis Alus darītava. Spirta dedzinātava.
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
golfs Anglijā izplatīta sporta spēle, kurā bumba ar nūju jāieraida laukuma bedrītēs.
ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
Lēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
Uzlēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
(Ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
(Ar) kopu (biežāk kopējiem) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē). Apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
Ar nodomu Apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
Uzgriezts sitiens Ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu. Arī rotāt.
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu atvairīt.
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu organisma daļu u. tml.).
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
spiest Ar pūlēm, grūtībām darīt, veikt.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
Pasist gar zemi Ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu). Ar sitienu, triecienu ievainot.
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst. _imperf._ Spert ciet.
ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
atspert Ar trieciena sparu atdarīt vaļā.
attriekt Ar triecienu atvērt, atdarīt.
notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu. Veltnēt.
norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
Rīt(ā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rīt (arī rītā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rītā (arī rīt) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
miroņkauls Artrīts, špats (parasti zirgiem).
veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem). Miroņkauls.
uzasināt Asinot padarīt smailu.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uztrīt.
labi Atbilstoši noteiktam prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu). Neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto). _imperf._ Rīt atpakaļ.
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu). Veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanas (no kādas vielas).
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
attaisīt Atdarīt (acis, muti).
atvērt Atdarīt (acis, muti).
korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu).
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
atspēlēties Atdarīt, atriebties.
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
(Iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) Atklāt, (pa)darīt zināmu.
Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Atklāt, darīt zināmu.
Celt dienasgaismā (arī dienas gaismā, biežāk gaismā) Atklāt, darīt zināmu.
Rakt augšā Atklāt, darīt zināmu.
Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Atklāt, darīt zināmu.
aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta). Darbība --> aptīrīt (1).
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
atvēle Atļauja (ko darīt).
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
atvēlēt Atļaut (ko darīt).
Palaist vieglāk Atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
atmērot Atmērīt.
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī. Pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
Traukt (arī traukties) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
Traukties (arī traukt) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
mesties Ātri sākt (ko darīt). Ātri doties (ko darīt).
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt). Traukties.
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
pazust Ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu).
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
liegties Atteikties (ko darīt).
aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
atputekļot Attīrīt no putekļiem.
atsēnalot Attīrīt no sēnalām (graudus).
iztīrīties Attīrīties (2).
kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
atdzīt Atvairīt (domas, atmiņas u. tml.).
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām). Aizdzīt.
atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
aiztrenkt Atvairīt (domas).
Izkulties (cauri) sveikā Atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
atgaiņāt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
atgainīt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
atgaiņāties Atvairīt (uzbrucēju).
apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt.
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u.tml.), padarīt redzamus zobus.
sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par veļu.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
svīst Aust (par rīta gaismu). Sākties, iestāties (par rītu, dienu).
orientālisms Austrumniecisks kolorīts.
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
izbakstīt Bakstot iztīrīt.
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
dobīte Bedrīte (2).
dobulītis Bedrīte (2).
iedobe Bedrīte (vaigos, zodā).
iedobīte Bedrīte (vaigos, zodā).
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
Bērnu rīts Bērnurīts.
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
izrīvēt Berzējot iztīrīt.
noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt.
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt. _imperf._ Berzt nost. Noberzt.
izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
saberzt Beržot sasmalcināt. Beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu. Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Zilā (arī tukšā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
(Ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
(Ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt. _imperf._ Bīdīt ciet.
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
Turēt maku vaļā Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
Turēt maku vaļā Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu). Tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
frikadeles Buljonā vārītas maltas gaļas lodītes.
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
ekspropriācija Buržuāziskajās tiesībās - valsts, valsts varas izdarīta (īpašuma) piespiedu atsavināšana.
Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt). Būt tādam, kam ir atļauts.
Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
Būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) Būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
atmaksāties Būt izdevīgi (kam ko darīt).
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
Nezināt, kur likties Būt neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par veļu.
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
izgāzt Būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas vēlēšanās (ko darīt).
piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam).
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
mēgt Būt paradušam (ko darīt).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
zināt Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
uztvert Būt tādam, kurā (kas) tiek satverts, aizturēts u. tml., (tam) krītot, plūstot u. tml.
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
nobirdināt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem.
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda). Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda. Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
Nezināt, kur likties Būt, neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot). Mēģināt.
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu). Gaiņāt (3).
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma). Gaiņāties (3).
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
ierosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība). Arī uzmundrināt.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties nost (arī vaļā) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
pūkaine Cepurīšu sēne ar izliektu dažādas krāsas (piemēram, dzeltenu, brūna, pelēku) cepurīti.
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju. _imperf._ Cirst vaļā.
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
Cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt).
Līdz galam (atdarīt, atvērt u. tml.) (vaļā) Cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības. Cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
kuprainis Cilvēks, kam ir kupris (1). Kuprītis.
garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīks zaglis.
šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi. Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu. Briesmonis (3).
Rīta putns Cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
Rīta putns Cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits. Aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
ierobežot Daļēji aizsedzot, šķietami sašaurināt, padarīt mazāku.
aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem).
puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts.
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
darbarokas Darba darītāji.
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
aptīrīšana Darbība --> aptīrīt (2).
darīšana Darbība --> darīt.
padarīšana Darbība --> padarīt.
beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā. Šādas darbmašīnas krītošā daļa.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
Vainu darīt Darīt (kādam) ko ļaunu. Kaitēt.
jautrināt Darīt (kādu) jautru.
Nest laimi Darīt (kādu) laimīgu.
Nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
Nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
pušķot Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
ēnot Darīt (ko) ēnainu (1).
košināt Darīt (ko) košu, skaistu.
Cirst (arī šaut, pāršaut) pār svītru (arī strīpu) Darīt (ko) pārmērīgi.
vēstīt Darīt (ko) zināmu mutvārdiem. Ziņot, stāstīt.
ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
mēģināt Darīt (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
Spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
Spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
asināt Darīt asu (darba rīku, kam ir asmens). Trīt.
marķēt Darīt atšķirīgu ar kādu zīmi. Iezīmēt (2).
pestīt Darīt brīvu no soda par grēkiem. Darīt brīvu, sargāt no velna varas.
daiļot Darīt daiļu, patīkamu.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panākta, sasniegtu.
miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu). Maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
gurdināt Darīt gurdenu, vārgu, nespēcīgu.
pieteikties Darīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
nodarboties Darīt kādu darbu. Nodoties kādam darbam, pasākumam.
Ēst ar ēšanu Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
cīnīties Darīt ko ar grūtībām. Iet, pārvietoties ar grūtībām.
svīst Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
Izaicināt likteni Darīt ko ar ļoti lielu risku. Riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
Izaicināt likteni Darīt ko ar ļoti lielu risku. Riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
Ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
Ielikt (visus) spēkus (arī visu sirdi), arī ielikt (visu) sevi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
muļļāties Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
darīties Darīt ko ilgāku laiku. Darboties (ar ko).
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties vaļējās (arī atvērtās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
ķēmoties Darīt ko lieku, nevajadzīgu. Darīt ko aplamu, bezjēdzīgu.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu. Muļķoties, ākstīties.
ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi. Vilcināties ko veikt, darīt.
Grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
Grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
Iet parasto(s) ceļu(s) Darīt ko pierastā, ierastā veidā.
mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
Šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) Darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
kropļot Darīt kroplu (1).
kropļot Darīt kroplu (2).
kropļot Darīt kroplu (3).
Nest laimi Darīt laimīgu.
pakaļdarīt Darīt līdzīgi (kam citam).
Rakt kapu Darīt ļaunu (parasti citam).
Rakt kapu Darīt ļaunu (parasti citam).
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
miglot Darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu).
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
niknot Darīt niknu.
palaidņoties Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
pieskarties Darīt pāri (kādam).
Darīt gauži Darīt pāri.
Darīt pārāk Darīt pāri.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu).
nest Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
plāt Darīt plānāku, placināt. Darot plānāku, placinot, veidot (ko).
popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
smērēties Darīt sevi netīru.
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem).
atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
Laist grīstē Darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt. Būt par cēloni tam, ka ieilgst.
Slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī Darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
izdarīt Darīt un pabeigt darīt (ko nevēlamu).
izdarīt Darīt un pabeigt darīt.
padarīt Darīt un pabeigt darīt. Arī izdarīt (1).
vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
dublēt Darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Rādīt (ko) no labās puses Darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
Rādīt (ko) no sliktās puses Darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
ziņot Darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
paust Darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās.
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ko (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Sacīties (1).
sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Teikties (1).
stāstīt Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.
stāstīt Darīt zināmu (ko) rakstveidā. Attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
paust Darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē.
klajā Darīt zināmu (ko). Kļūt zināmam.
Nākt klajā Darīt zināmu (ko). Kļūt zināmam.
sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
Kārt (arī likt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Kārt (arī likt) pie lielā zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Likt (arī kārt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Mest (arī sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
Atvērt testamentu Darīt zināmu testamenta saturu.
Atvērt testamentu Darīt zināmu testamenta saturu.
nest Darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu).
atsegt Darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus).
atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs. Arī atteikties (no kā).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.
laist Darīt zināmu, ziņot. Arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
uzrādīt Darīt zināmus (datus, ziņas u. tml.).
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa. Blēņoties (2).
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
klapatāt Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
Turēt doto vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Turēt (doto, arī savu) vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Turēt (doto, arī savu) vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma. Klausīt (1).
mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu.
piepūlēties Darīt, veikt ko ar piepūli.
rausējs Darītāja --> raust.
ārdītājs Darītājs --> ārdīt.
braucējs Darītājs --> braukt.
cēlējs Darītājs --> celt.
cirtējs Darītājs --> cirst.
dalītājs Darītājs --> dalīt.
dīdītājs Darītājs --> dīdīt.
domātājs Darītājs --> domāt.
devējs Darītājs --> dot.
drupinātājs Darītājs --> drupināt.
dublētājs Darītājs --> dublēt.
dūrējs Darītājs --> durt.
dzinējs Darītājs --> dzīt [1].
grāvējs Darītājs --> graut [1].
grauzējs Darītājs --> grauzt.
griezējs Darītājs --> griezt [2].
grozītājs Darītājs --> grozīt.
grūdējs Darītājs --> grūst.
gubotājs Darītājs --> gubot.
iebraucējs Darītājs --> iebraukt.
iegaismotājs Darītājs --> iegaismot.
iekarotājs Darītājs --> iekarot.
iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
iemetējs Darītājs --> iemest.
ienācējs Darītājs --> ienākt.
ierādītājs Darītājs --> ierādīt.
ierāvējs Darītājs --> ieraut.
ierosinātājs Darītājs --> ierosināt.
iesācējs Darītājs --> iesākt.
iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
irdinātājs Darītājs --> irdināt.
izcēlējs Darītājs --> izcelt.
izcirtējs Darītājs --> izcirst.
izgudrotājs Darītājs --> izgudrot.
izkaisītājs Darītājs --> izkaisīt.
izkliedētājs Darītājs --> izkliedēt.
izkrāvējs Darītājs --> izkraut.
izšķīrējs Darītājs --> izķirt.
izlēcējs Darītājs --> izlēkt.
izlīdzinātājs Darītājs --> izlīdzināt.
izlīdzējs Darītājs --> izlīgt.
izmēģinātājs Darītājs --> izmēģināt.
izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
izmetējs Darītājs --> izmest.
iznēsātājs Darītājs --> iznēsāt.
iznīcinātājs Darītājs --> iznīcināt.
izpildītājs Darītājs --> izpildīt.
izpūtējs Darītājs --> izpūst.
izsaucējs Darītājs --> izsaukt.
izspiedējs Darītājs --> izspiest.
izsūcējs Darītājs --> izsūkt.
izsviedējs Darītājs --> izsviest.
izteicējs Darītājs --> izteikt.
izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
jaucējs Darītājs --> jaukt.
kairinātājs Darītājs --> kairināt.
kaitētājs Darītājs --> kaitēt [1].
kāpelētājs Darītājs --> kāpelēt.
kāpinātājs Darītājs --> kāpināt.
kāpējs Darītājs --> kāpt.
kāvējs Darītājs --> kaut.
klejotājs Darītājs --> klejot.
klusinātājs Darītājs --> klusināt.
kodinātājs Darītājs --> kodināt [1] (1).
kompostrētājs Darītājs --> kompostrēt.
kondicionētājs Darītājs --> kondicionēt.
kopētājs Darītājs --> kopēt.
kopējs Darītājs --> kopt.
krāsotājs Darītājs --> krāsot.
kratītājs Darītājs --> kratīt.
krāvējs Darītājs --> kraut.
kritizētājs Darītājs --> kritizēt.
kulstītājs Darītājs --> kulstīt.
kurinātājs Darītājs --> kurināt.
kūrējs Darītājs --> kurt.
ķērājs Darītājs --> ķert.
lāpītājs Darītājs --> lāpīt.
lasītājs Darītājs --> lasīt [1].
lauzējs Darītājs --> lauzt.
lēcējs Darītājs --> lēkt.
lēmējs Darītājs --> lemt.
lidotājs Darītājs --> lidot.
lējējs Darītājs --> liet.
lietētājs Darītājs --> lietēt.
licējs Darītājs --> likt [1].
lingotājs Darītājs --> lingot.
līdējs Darītājs --> līst [1].
lobītājs Darītājs --> lobīt.
locītājs Darītājs --> locīt [1].
maisītājs Darītājs --> maisīt.
mazgātājs Darītājs --> mazgāt.
mazinātājs Darītājs --> mazināt.
meklētājs Darītājs --> meklēt.
mērītājs Darītājs --> mērīt.
mērotājs Darītājs --> mērot.
metējs Darītājs --> mest.
miecētājs Darītājs --> miecēt.
miglotājs Darītājs --> miglot.
mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
mīlētājs Darītājs --> mīlēt.
mijējs Darītājs --> mīt [2].
mitrinātājs Darītājs --> mitrināt.
modelētājs Darītājs --> modelēt.
modinātājs Darītājs --> modināt.
nēsātājs Darītājs --> nēsāt.
nesējs Darītājs --> nest.
nirējs Darītājs --> nirt.
nodevējs Darītājs --> nodot.
noņēmējs Darītājs --> noņemt.
noteicējs Darītājs --> noteikt.
novācējs Darītājs --> novākt.
ņēmējs Darītājs --> ņemt.
oksidētājs Darītājs --> oksidēt.
paātrinātājs Darītājs --> paātrināt.
pacēlējs Darītājs --> pacelt.
padevējs Darītājs --> padot.
padziļinātājs Darītājs --> padziļināt.
pagarinātājs Darītājs --> pagarināt.
palaidējs Darītājs --> palaist.
palēninātājs Darītājs --> palēlināt.
papildinātājs Darītājs --> papildināt.
pārcēlējs Darītājs --> pārcelt.
pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
pārtraucējs Darītājs --> pārtraukt.
pārtvērējs Darītājs --> pārtvert.
pasniedzējs Darītājs --> pasniegt.
pastiprinātājs Darītājs --> pastiprināt.
patērētājs Darītājs --> patērēt.
pavadītājs Darītājs --> pavadīt.
pavedējs Darītājs --> pavest.
pazinējs Darītājs --> pazīt.
peldētājs Darītājs --> peldēt.
pelnītājs Darītājs --> pelnīt.
percipients Darītājs --> percipēt.
perētājs Darītājs --> perēt.
pestītājs Darītājs --> pestīt (2).
piedzīvotājs Darītājs --> piedzīvot
piegriezējs Darītājs --> piegriezt [2].
piekritējs Darītājs --> piekrist [3].
pielīdējs Darītājs --> pielīst.
piesēdētājs Darītājs --> piesēdēt.
piespiedējs Darītājs --> piespiest.
pildītājs Darītājs --> pildīt.
pilinātājs Darītājs --> pilināt.
pinējs Darītājs --> pīt.
planētājs Darītājs --> planēt [2].
plānotājs Darītājs --> plānot
plēsējs Darītājs --> plēst.
prasītājs Darītājs --> prasīt.
preparētājs Darītājs --> preparēt.
pūtējs Darītājs --> pūst.
putotājs Darītājs --> putot.
raidītājs Darītājs --> raidīt.
rakstītājs Darītājs --> rakstīt.
racējs Darītājs --> rakt.
rasētājs Darītājs --> rasēt.
rāvējs Darītājs --> raut.
ravētājs Darītājs --> ravēt.
ražotājs Darītājs --> ražot.
reducētājs Darītājs --> reducēt.
regulētājs Darītājs --> regulēt (1).
reizinātājs Darītājs --> reizinātnāt.
remontētājs Darītājs --> remontēt.
retinātājs Darītājs --> retināt.
rikšotājs Darītājs --> rikšot.
rosinātājs Darītājs --> rosināt.
rubrikators Darītājs --> rubricēt.
rūcējs Darītājs --> rūkt.
runātājs Darītājs --> runāt.
rušinātājs Darītājs --> rušināt.
sacītājs Darītājs --> sacīt.
sadalītājs Darītājs --> sadalīt.
saiņotājs Darītājs --> saiņot.
saņēmējs Darītājs --> saņemt.
satvērējs Darītājs --> satvert (1).
saucējs Darītājs --> saukt.
savācējs Darītājs --> savākt.
savienotājs Darītājs --> savienot.
savilcējs Darītājs --> savilkt.
sekotājs Darītājs --> sekot.
sējējs Darītājs --> sēt.
sējējs Darītājs --> siet.
signalizētājs Darītājs --> signalizēt.
sijātājs Darītājs --> sijāt.
sildītājs Darītājs --> sildīt.
sirotājs Darītājs --> sirot.
sitējs Darītājs --> sist.
skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
skaitļotājs Darītājs --> skaitļot.
skalotājs Darītājs --> skalot.
skatītājs Darītājs --> skatīt, skatīties.
skolotājs Darītājs --> skolot (1).
skrējējs Darītājs --> skriet.
slāpētājs Darītājs --> slāpēt.
slaucējs Darītājs --> slaukt.
slēdzējs Darītājs --> slēgt.
slēpotājs Darītājs --> slēpot.
slidotājs Darītājs --> slidot.
sludinātājs Darītājs --> sludināt.
smalcinātājs Darītājs --> smalcināt.
smēlējs Darītājs --> smelt.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
smējējs Darītājs --> smieties.
soļotājs Darītājs --> soļot.
spodrinātājs Darītājs --> spodrināt.
spolētājs Darītājs --> spolēt.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt.
spriegotājs Darītājs --> spriegot.
spriedējs Darītājs --> spriest.
sprīžotājs Darītājs --> sprīžot.
staigātājs Darītājs --> staigāt.
stīgotājs Darītājs --> stīgot.
strēbējs Darītājs --> strēbt.
strīdnieks Darītājs --> strīdēties. Cilvēks, kas bieži strīdas.
stūmējs Darītājs --> stumt.
sūcējs Darītājs --> sūkt.
svērējs Darītājs --> svērt.
šāvējs Darītājs --> šaut.
šķīdinātājs Darītājs --> šķīdināt.
šķirotājs Darītājs --> šķirot.
šķīvotājs Darītājs --> šķīvot.
šuvējs Darītājs --> šūt.
taurētājs Darītājs --> taurēt.
tecinātājs Darītājs --> tecināt [1].
teicējs Darītājs --> teikt.
tēlotājs Darītājs --> tēlot.
tīrītājs Darītājs --> tīrīt.
tinējs Darītājs --> tīt.
tulkotājs Darītājs --> tulkot.
turētājs Darītājs --> turēt.
tvērējs Darītājs --> tvert.
urbējs Darītājs --> urbt.
uzbrucējs Darītājs --> uzbrukt.
uzņēmējs Darītājs --> uzņemt.
uzsitējs Darītājs --> uzsist.
uztvērējs Darītājs --> uztvert (1).
vadātājs Darītājs --> vadāt.
vadītājs Darītājs --> vadīt.
vagotājs Darītājs --> vagot.
vajātājs Darītājs --> vajāt.
valdītājs Darītājs --> valdīt.
vālotājs Darītājs --> vālot.
vārdotājs Darītājs --> vārdot (2).
vārītājs Darītājs --> vārīt.
vaskotājs Darītājs --> vaskot.
veidotājs Darītājs --> veidot.
vēmējs Darītājs --> vemt.
vērpējs Darītājs --> vērpt.
vedējs Darītājs --> vest.
vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
vilcējs Darītājs --> vilkt.
vingrotājs Darītājs --> vingrot.
virpotājs Darītājs --> virpot.
voltižētājs Darītājs --> voltižēt.
ziemotājs Darītājs → ziemot.
zilinātājs Darītājs → zilināt.
žāvētājs Darītājs → žāvēt.
žņaudzējs Darītājs → žņaugt.
rādītājs Darīttājs --> rādīt.
(No)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
(No)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
Noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus). Atspaidīt.
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
Meteorītu lietus Daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
izdauzīt Dauzot iztīrīt (priekšmetu).
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku. Dauzot izveidot vēlamā formā.
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
dažurīt Dažu rītu.
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko). Tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi. Arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties. Dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma).
delikvents Delikta izdarītājs.
krītiņš Dem. --> krīts (2).
cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
parīt Dienā pēc rītdienas.
parīts Diena pēc rītdienas. Parītdiena.
parītdiena Diena pēc rītdienas. Parīts.
piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
darāms Divd. --> darīt.
tīrīts Divd. --> tīrīt.
trinams Divd. --> trīt.
vārāms Divd. --> vārīt.
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt).
izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
licence Dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt).
padoms Doma, kā ko darīt, rīcības plāns.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt). Arī iecere.
pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt). Izdot pilnvaru.
atļaut Dot atļauju (ko darīt).
ļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
atbrīvot Dot iespēju, atļaut nepiedalīties (kur), nedarīt (ko).
pilnvarot Dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt).
ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).
nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli). Uzasināt.
nodrāzt Drāžot padarīt smailu. Drāžot piešķirt vēlamo formu.
nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu.
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
atdurt Durot padarīt neasu.
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
atdurstīt Durstot padarīt neasu.
izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu. Pārdzesēt (1).
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu. Izdzesēt.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
Mazā tumsiņā (arī tumsā) reti Dziļā agra rīta krēslā.
Sirds aicinājums Dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviesta beka.
Sviesta beka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviestbeka.
zobiņbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas griezumā ātri zilē, un augšdaļā paplašinātu kātiņu.
Bērzu beka Ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu.
rudmiese Ēdamā lapiņu sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
sānause Ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē.
saldūksne Ēdama pienaine ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
samtbeka Ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti.
čigānene Ēdamā sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvjainu gredzenu ap kātu.
gailene Ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu.
Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
Apšu beka Ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti.
bērzlape Ēdama sēne ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
piltuvene Ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti.
Aunu beka Ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti.
krimilde Ēdamā sēne ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
rumpucis Ēdamā sēne ar pelēcīgu vai vāji dzeltenu daivainu, viļņainu cepurīti.
vilnītis Ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu.
cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
Lāču beka Ēdama, sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei.
salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
aizrīt Ēdot (kāri, negausīgi), strauji norīt.
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
vicot Enerģiski darīt.
Ķerties (kam) klāt Enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko).
ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
ķitelis Ērts mājas virsvalks, rītsvārki.
krīts Estampa tehnikas paņēmiens, kurā izmanto litogrāfijas krītu.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli).
papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, kurus izpilda no rīta.
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
Slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements, vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi).
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
atlīdzināt Gandarīt.
Gana darīts Gandarīts.
Gana darīts novec Gandarīts.
garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums. Sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu.
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
dzirties Gatavoties (ko darīt).
grasīties Gatavoties (ko darīt).
rosīties Gatavoties (ko darīt). Rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., parasti daudz, ko smagu). Gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
iegāzt Gāžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
pestīt Glābt, darīt brīvu (no kā nevēlama).
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu. Izglaust (1).
ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu. Glaužot viscaur izlīdzināt.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts.
pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošās bedrītes.
aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
Pēc labākās sirdsapziņas Godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
Pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu Godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
nogrābstīt Grābstot notīrīt.
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā. _imperf._ Griezt vaļā. Atskrūvēt.
atgriezt Griežot padarīt neasu.
iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā). Grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu. Saburzīt. Saņurcīt.
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko darīt).
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
gribēt Iecerēt, arī gatavoties (ko darīt).
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt). Arī sadomāt (1).
atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu).
papeldēties Iekrītot ūdeni, samērcēties.
izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
izmācīt Iemācīt (ko darīt).
ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt).
iemērot Iemērīt.
iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
dzert Ieņemt mutē un norīt (šķidrumu).
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā).
ēst Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
vakarrīt Iepriekšējās, pagājušās dienas rītā.
vakarrīts Iepriekšējās, pagājušās dienas rīts.
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā. Ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu).
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
izaicināt Ierosināt (ko darīt). Ierosināt (uz ko).
ievedināt Ierosināt, pamudināt (kādu ko darīt).
pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu). Pavedināt (1).
Iet rotaļās (retāk rotaļu) Īesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.
ietaisīties Iesākt (ko darīt). Sagatavoties (ko darīt).
iedarīt Iesākt darīt, bet nepabeigt.
pieķerties Iesākt darīt, veikt (ko).
Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu). Kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu). Sākt aust (par gaismu).
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē). Mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku.
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu). Mērīt (2).
piedāvāt Ieteikt (ko darīt).
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to (piemēram, par izteikumu, tekstu).
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
Izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
Izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
ievirt Ievārīties (1).
ievirt Ievārīties (2).
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu). Padarīt (ko) rievainu.
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
Bēgļu gaitas Ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
klapatāties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets. Sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
noķērnāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi. Arī noķēpāties (3).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt. Ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām. Nopūlēties.
nogorīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties.
nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko). Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
izgorīties Ilgāku laiku, daudz gorīties.
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu.
noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
izvicoties Ilgāku laiku, intensīvi ko darīt.
noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus). Ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
Cieta ola Ilgi vārīta ola.
Cieta ola Ilgi vārīta ola.
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
Nevarēt vien beigt Ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt. Nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
bēguļot Ilgstoši vairīties (no kāda).
Velna beka Indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
Sinepju gāze Iprīts.
Sinepju gāze Iprīts.
Kas kait (arī kaiš) (ko (ne)darīt), arī kas nekait (arī nekaiš) (ko darīt) Ir labi (ko darīt).
Kas vainas (ko (ne) darīt) Ir labi (ko darīt).
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
nogorīties Īsu brīdi gorīties un pabeigt gorīties.
nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu). Ataust.
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to).
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
krītaka Izbūve aizsprostam pāri krītošo ūdeņu uztveršanai.
iztaisīt Izdarīt (2).
operēt Izdarīt (kā) ķirurģisku operāciju.
perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju.
rentgenoskopēt Izdarīt (kā) rentgenoskopiļu.
rezecēt Izdarīt (kā) rezekciju.
sekvestrēt Izdarīt (kā) sekvestru (2).
trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti.
Dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
Dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
padarīt Izdarīt (ko nevēlamu).
palaist Izdarīt (palaidnību, draiskulību u. tml.).
sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
pastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
izmest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
izsviest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
izlēkāt Izdarīt (visu), kā cits vēlas.
airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
analizēt Izdarīt analīzi (2).
apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
noblēdīties Izdarīt blēdību.
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Ķepuroties.
eksperimentēt Izdarīt eksperimentu (1).
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.).
ieelpot Izdarīt ieelpu.
izelpot Izdarīt izelpu.
izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu.
Krist kaunā Izdarīt ko morāles normām neatbilstošu. Tikt apkaunotam.
Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu (ticīgo uztverē).
Pāršaut pāri strīpai (arī svītrai), arī pāršaut pār strīpu (arī svītru), arī pāršaut strīpai (arī svītrai), arī pāršaut pāri pār strīpu (arī svītru) Izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
konvertēt Izdarīt konversiju (2).
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē. Samaksāt daļu (no kādas summas).
izmanevrēt Izdarīt manevru.
masēt Izdarīt masāžu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
Palocīt (arī pieliekt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
Pieliekt (arī palocīt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
Palocīt (arī pieliekt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām. Veidoties (par soļiem).
noziegties Izdarīt noziegumu (1).
Nodarīt pāri Izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
Pielikt sev roku Izdarīt pašnāvību.
Pacelt roku pret savu dzīvību Izdarīt pašnāvību.
Pielikt sev roku Izdarīt pašnāvību.
Likt punktu uz «i» Izdarīt pēdējos precizējumus.
(Uz)likt punktu uz i Izdarīt pēdējos precizējumus.
Uzlikt punktu uz i Izdarīt pēdējos precizējumus.
izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izpreparēt Izdarīt preparēšanu.
Nākt prettriecienā Izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
Dot prettriecienu Izdarīt prettriecienu.
Nākt pretuzbrukumā Izdarīt pretuzbrukumu (par pretinieku).
Nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) Izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku.
punktēt Izdarīt punkciju.
reveransēt Izdarīt reveransu.
izrevidēt Izdarīt revīziju.
Pavilkt svītru Izdarīt secinājumu (par ko).
Pavilkt strīpu (arī svītru) Izdarīt secinājumu (par ko).
Pavilkt svītru (arī strīpu sar.) Izdarīt secinājumu (par ko).
Skriet uz vietas Izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
izspļaut Izdarīt spļāvienu.
nospļauties Izdarīt spļāvienu.
dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
izšaut Izdarīt šāvienu.
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk. Iztapt, izpatikt.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
Salaist grīstē Izdarīt tā, ka (kas) mežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
Smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
Triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
Rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Rokas (arī nagus vienk.) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
apzagt Izdarīt zādzību.
apzagties Izdarīt zādzību.
atkārtot Izdarīt, izpildīt (parasti, atdarinot to pašu, ko pirms tam veicis cits).
atkārtot Izdarīt, izpildīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu).
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
Nākt pie secinājuma (arī slēdziena) Izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu).
(No)nākt pie secinājuma Izdarīt, izveidot secinājumu.
(No)nākt pie slēdziena Izdarīt, izveidot slēdzienu.
inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
Palaist nagus Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
Palaist nagus (arī pirkstus) Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
Palaist pirkstus (arī nagus) Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
dabūt Izdarīt, paveikt (parasti ar pūlēm) fizisku darbību.
Pārspēt (pašam) sevi Izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
notaisīt Izdarīt, paveikt. Arī izveidot.
izdabāt Izdarīt.
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt).
palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
izšķīst Izjukt (piemēram, tiekot vārītam).
ilgoties Izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu). Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā). Apžēloties.
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kārot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts. Padarīt izmantojamu.
Kavēt (arī īsināt) laiku Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
Kavēt (arī īsināt) laiku Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
Taisīt nevainīgas acis Izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
atlūgties Izlūgties, lai atbrīvo (no kā) Izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt).
Iztaisīt no kāda lietas koku Izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
Iztaisīt no kāda lietaskoku Izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
izdastot Izmērīt ar dastmēru.
izmest Izmērīt attālumu (piemēram, ar soļiem).
izmērīties Izmērīt sev (piemēram, auguma garumu).
izmērot Izmērīt.
izdzēst Iznīcināt, padarīt par nebijušu.
Triekt zemē Iznīcināt. Arī pakļaut, padarīt padevīgu.
Triekt zemē Iznīcināt. Arī pakļaut, padarīt padevīgu.
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
nodarīt Izraisīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu (ko nevēlamu, ļaunu). Izdarīt (kādam pārestību).
iedvesmot Izraisīt iedvesmu (1) (radoša darba darītājam).
Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
sadrošināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
sadūšoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt).
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu). Likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
piedāvāt Izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
ierosināt Izteikt priekšlikumu (ko darīt).
piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt).
novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt). Arī piesolīties.
noskandināt Izteikt, darīt zināmu.
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
izķidāt Iztīrīt (zivis, putnus).
Izņemt traipu Iztīrīt traipu.
Izņemt traipu Iztīrīt traipu.
sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
apkopt Iztīrīt, pārsiet (ievainojumus).
izspodrināt Iztīrīt. Arī uzkopt.
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni. Ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
atbrīvot Iztukšot (piemēram, trauku). Padarīt lietojamu citam nolūkam.
spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
Meklēt (sev) galu Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
Meklēt (sev) galu (retāk nāvi, kapu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
Meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
izlavierēt Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.).
izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
izlocīties Izvairīties (no darba, pienākuma izpildes u. tml.).
atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.). Nepiedalīties, norobežoties.
izbēgt Izvairīties (no kā).
Pagriezt ceļu Izvairīties (no kā).
izlocīties Izvairīties (no tiešas rīcības, atbildes u. tml.).
glābties Izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās).
Izkulties no valodām Izvairīties no aprunāšanas.
Izkulties no valodām Izvairīties no aprunāšanas.
Izsprukt no pēriena Izvairīties no pēriena.
Mest (arī lekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
Liekt (biežāk mest) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
Mest (retāk liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
Mest (retāk liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
Izsprukt no slazda Izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks.
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas. Pielāgot (2).
pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
nomest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
nosviest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu).
mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu.
Kur tas rakstīts? Jautā, ja kam nepiekrīt.
vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
reize Kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties). Kārta (2).
Kabatas baterija Kabatas laterna, kabatas lukturītis.
Kabatas lampiņa Kabatas laterna, kabatas lukturītis.
Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
torīt Kādā no pagājušo dienu rītiem.
tiesa Kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, apjoms, vērtība.
kādurīt Kādu rītu.
pamērīt Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīt.
pamērīties Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīties.
izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
Kara rētas Kara radītais posis, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
kārība Kāre (ko darīt).
kārums Kāre (piemēram, ko darīt).
uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes).
likt Kāršu spēlē - iemaksāt (kādu summu), izdarīt iemaksu (uz kādu kārti).
Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
Darāmā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni).
Miltaini kartupeļi Kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
pārrītus Katru otro rītu.
atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Sliepnēt.
sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Špaktelei.
pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
aizklaudzēt Klaudzot aizvērties, aizdarīties.
pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku).
kļauties Kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu.
izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
atklāt Konstatēt un darīt citiem zināmu (ko slēptu). Atmaskot.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi).
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu. Kopjot padarīt skaistu.
Krāsainais krīts Krāsainais krītiņš.
Zīmējamais krīts Krāsainais krītiņš.
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts).
iere Krāsns mūrītis.
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml. Krāsojot aizsegt.
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Sniega pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums. Sniega pārsla.
pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums.
Nestieptā intonācija Krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas).
lejupejošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
lejupkrītošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
lejupslīdošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkrist Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
apkrist Krītot mainīt stāvokli, pēc kritiena nokļūt citā (pretējā) stāvoklī.
aizkrist Krītot nokļūt (aiz kā).
atkrist Krītot nonākt (iepriekšējā vietā).
piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārkrist Krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
pakrist Krītot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piekrist Krītot papildināt (kā daudzumu).
pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
nokrītot Krītot un pabeigt krītot.
uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem.
nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).
krišus Krītot.
Krīta papīrs Krītpapīrs.
Krīta papīrs Krītpapīrs.
Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu). Panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim krītot uz zemi no neliela augstuma vakuumā.
pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismas jutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
Cepuri kuldams Labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert).
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, no rīta līdz vakaram.
priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai.
nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam.
gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
Gaiļu laiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
Gaiļu laiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
brokastlaiks Laiks (no rīta), kad parasti ēd brokastis.
Otrie gaiļi Laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt otro reizi.
Trešie gaiļi Laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
Pirmie gaiļi Laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt pirmo reizi.
Pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi Laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi.
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt). Izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara). Lūgt, saukt.
izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni). Aplaistīt.
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju. Vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
izlaizīt Laizot iztīrīt (kādu vietu, kādus netīrumus).
nolaizīt Laizot notīrīt.
aplaizīt Laizot padarīt mitru. Laizot notīrīt. Nolaizīt.
mazgāt Laizot tīrīt (ko) - par dzīvniekiem.
mazgāties Laizot tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
nomazgāties Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
Stādāmā lāpstiņa Lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
Stādāmā lāpstiņa Lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem deputāta [2] veidā.
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu). Laužot padarīt robainu.
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē). _imperf._ Liet ciet.
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni). Apliet.
mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
čužināties Lēni, neveikli ko darīt.
dairīties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
priekšdzija Lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu.
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
Aizlikt kāju priekšā Liekot kāju ceļa (gājējam, skrējējam), panākt, ka krīt.
Aizlikt kāju priekšā Liekot kāju ceļā (gājējam, skrējējam), panākt, ka krīt.
Krustu nemetis (arī nemezdams) Lielā steigā (doties, darīt).
nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties. Lieloties apsolīties (ko darīt).
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt. Daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
lietus Liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša.
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
Labs ir! Lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
nu Lieto, lai pamudinātu sarunbiedru runāt, darīt ko.
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu.
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju.
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt). Līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
dīdīt Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties. Rīkot.
piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu. Panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
dzīt Likt (kādam) ko darīt.
sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
nosūtīt Likt doties (kur, uz kurieni). Oficiāli likt doties (kādam ko darīt). Arī norīkot (1).
izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
vēlēt Likt, arī aicināt (ko darīt).
rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu.
Zīmējamais krīts Litogrāfijas krīts.
atlobīt Lobot atdarīt vaļā.
artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās. Distrofiskais artrīts.
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu). _imperf._ Lodēt ciet.
rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus. Ložņājot padarīt irdenu.
palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
lākturītis Lukturītis (2).
izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
dot Ļaut (ko darīt).
Mazā gaismā (biežāk gaismiņā) Ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
Mazā gaismiņā (retāk gaismā) Ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
Mazā gaismiņā (retāk gaismā) Ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
Galvu nepacēlis Ļoti centīgi, uzmanīgi, koncentrēti (ko darīt).
Galvu nepacēlis Ļoti centīgi, uzmanīgi, koncentrēti (ko darīt).
iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
Bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Bez jēgas Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
Bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt. Padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības). Ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, veikt), tā, ka atbilst kādām prasībām.
sagandēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu (ķermeņa daļu).
sabeigt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
sabendēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
samocīt Ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt). Alkas. Dziņa.
skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu). Tāds, kas var nodarīt postu.
nežēlīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
bargs Ļoti spēcīgs. Tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem). Ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu).
trakot Ļoti spraigi, intensīvi, arī daudz ko darīt.
Uz nebēdu Ļoti, cik vien iespējams, no visa spēka (ko darīt).
Līdz nemaņai Ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
Līdz nesamaņai Ļoti, pārmērīgi (piemēram, darīt, darboties).
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
samaksa Maksa par padarīto darbu.
klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties.
dievgosniņa Mārīte.
dievzirdziņš Mārīte.
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa. Šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
Vaska krītiņi Materiāls zīmēšanai, kurā bez krīta un krāsas pigmenta piejaukts arī vasks.
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru.
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
Panākt vaļā Mazliet atdarīties atvērties. Arī atirt, atraisītiess.
aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
apvārīt Mazliet pavārīt.
apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
Mīksta ola Mazliet vārīta ola.
Mīksta ola Mazliet vārīta ola.
pavērt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti).
pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti). Pavērt (2).
pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts ne raudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
samtkāte Mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
lūkot Mēģināt (ko darīt).
indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi.
Ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
Mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
Ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
Ar pieri (arī galvu) mūri (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar pieri sienā (retāk mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
Ar galvu (arī pieri) sienā (arī caur sienu, mūrī) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
Skriet sienā, arī skriet (arī mesties) ar pieri (arī galvu) sienā (arī mūrī, caur sienu, caur mūri) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
miekšķēt Mērcējot darīt mīkstu.
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni). Mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku. Atmiekšķēt.
mērot Mērīt (1).
kalibrēt Mērīt (kā) lielumu, pārbaudīt (kā) formu.
planimetrēt Mērīt (ko) ar planimetru.
spektrometrēt Mērīt (ko) ar spektrometru.
Ņemt mēru Mērīt (ko).
hronometrēt Mērīt (procesa, norises) ilgumu.
dastot Mērīt ar dastmēru.
lagot Mērīt ar lāgu.
mērīties Mērīt sev (piemēram, auguma garumu).
uzmērīt Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību).
nomērīt Mērīt un pabeigt mērīt, parasti (kā) garumu, tilpumu.
izmērīt Mērīt un pabeigt mērīt.
pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
mērotājs Mērītājs (2).
aerolīts Meteorīts.
izmēzt Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu).
nomēzt Mēžot notīrīt.
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu). Mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu. Mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu.
atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu. Minot, staigājot viscaur nodeldēt.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
piemīņat Miņājot saspiest, padarīt blīvāku. Piemīdīt (1).
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu. Mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
Kauna dēļ (arī pēc) Morāles normu, arī morālu jūtu dēļ (piemēram, ko darīt).
gumdīt Mudināt (ko darīt). Arī kūdīt.
samudināt Mudinot panākt, ka (kāds) sāk ko darīt, rīkoties.
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.). Nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
aizmūrēt Mūrējot aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Mūrēt ciet.
burties Murmināt, klusu sarunāties. Darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
rītrīts Nākamais rīts.
rītrītā Nākamajā rītā.
Otrā rītā Nākamās dienas rītā.
citurīt Nākošajā rītā. Citā rītā.
ēteris Narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
aizmirst Neaptvert (ko izdarīt, piemēram, aiz pārsteiguma, pārdzīvojuma).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt).
urdīt Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt).
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt). Aizliegt.
Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt Nedarīt nekā (ar ko, kur).
likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
žultsbeka Neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
Izspēlēt kārti (biežāk trumpi) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt. Izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē. Neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
aizmirst Neiedomāties (ko izdarīt).
Nerādīt (ne) acu (arī acis) Neierasties, nenākt, izvairīties tikties.
Dot vaļu Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
Dot (arī ļaut) vaļu Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām. Paiet, pavirzīties ar grūtībām.
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
pagorīt Neilgu laiku, mazliet gorīt.
pagorīties Neilgu laiku, mazliet gorīties.
pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Paķepuroties.
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt.
pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt.
atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
Turēt (arī glabāt) sveci zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
Glabāt (arī turēt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, maku...
Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt Nekā nedarīt (ar ko, kur).
Nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt Nekā nedarīt (ar ko, kur).
Nepacelt (arī nepacilāt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
Nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) (mazo) pirkstiņu (arī (ne) pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
durnēt Nekā nedarīt. Arī klusēt.
lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
teftelis Neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
Dzeguzes kumoss Neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja.
Dzeguzes kumoss Neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja.
kriminālaborts Nelikumīgi izdarīts aborts.
Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
pinckāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt.
ķērnāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt. Arī ķēpāties (3).
ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas, nodarīt ļaunu (kādam).
Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam). Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Arī piemētāt (1).
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru. Arī piemētāt.
pilnvara Neoficiālas tiesības (ko darīt).
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
Bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties).
nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Nokavēt (2).
nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
Rīta solis Nepieciešamie, no rīta veicamie mājas darbi.
tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
pajēls Nepilnīgi, daļēji izcepts, izvārīts u. tml.
Uz savu galvu Neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
Glaudīt pret spalva Nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam, - neizdabāt.
Glaudīt pret spalvu Nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam. Neizdabāt.
vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti, ko darīt).
saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu.
Vaiga sviedros, arī (ar) sviedriem vaigā Netaupot spēkus, smagi (ko darīt). Arī čakli (ko darīt).
Vaiga sviedros, arī (ar) sviedriem vaigā Netaupot spēkus, smagi (ko darīt). Arī čakli (ko darīt).
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Arī nokavēties (2).
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības).
Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
kūņoties Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt.
apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu. Mazliet saburzīt.
kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.).
pakūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, pavirzīties.
kūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties.
kūleņoties Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties. Kūleņot (2).
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot. Durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
izsviest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt. Izmest (6).
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt. Negribīgi, bez enerģijas darīt (ko).
atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
No paša (arī sākta) gala No (paša) sākuma (ko darīt).
No sākta (arī paša) gala No (paša) sākuma (ko darīt).
No saules līdz saulei No agra rīta līdz vēlam vakaram.
No tumsas līdz tumsai No agra rīta līdz vēlam vakaram.
rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu. Veltnis.
piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
meteorīts No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
No (pašas) mazas gaismiņas No tā brīža, kad sāk parādīties rīta gaisma.
No (pašas) mazas gaismiņas No tā brīža, kad sāk parādīties rīta gaisma.
knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot. Lietojot padarīt neizskatīgu.
notecināt Noasināt, notrīt (piemēram, ar tecīlu).
apkaunot Nodarīt kaunu, negodu.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot).
gremdēt Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam).
Griezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
Iegriezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
(Ie)griezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu. Aizskart.
Nodarīt (arī padarīt) gauži Nodarīt pāri.
Padarīt (arī nodarīt) gauži Nodarīt pāri.
darīt Nodarīt, izdarīt (kādam ko sliktu).
padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
doma Nodoms (ko darīt).
atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
neatvairāms Nol. divd. --> atvairīt.
netīrīts Nol. divd. --> tīrīt.
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt).
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
nošķīstīt Nomazgāt, notīrīt.
nošķīstīties Nomazgāties, notīrīties.
nomērot Nomērīt (1).
Noņemt mēru Nomērīt (ko).
nomērīties Nomērīt sev (piemēram, auguma garumu).
iemērīt Nomērīt un piešķirt. Arī iedalīt (3).
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
Iet nāvē Nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība. Izdarīt pašnāvību.
Iet nāvē Nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība. Izdarīt pašnāvību.
līdzi Norāda uz (darītāju) savstarpējo saistību. Kopā ar.
bez Norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā.
par Norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc [2] (1).
labad Norāda uz nolūku. Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
dēļ Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
pēc Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts. Labad.
pa Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc.
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības. Tāpat [1].
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi. Tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
priekša Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.). Norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties). Arī pavēle.
pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt. Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1).
brīdināt Norādīt (uz ko draudošu), darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku).
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti).
pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu.
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piemētāt (1).
noputināt Notīrīt (no kā ko tādu, kas pat).
apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus).
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
nospodrināt Notirīt.
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs. Arī padarīt netīru, notraipīt.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt. Padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību. Padarīt daudzveidīgu (2).
aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas, dusmas u. tml.).
atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt.
nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Likt ciet.
nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts). Novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus). Padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
atļauja Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu).
noslēgt Oficiāli vienoties (par ko). Savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt).
protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu).
norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt).
tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu.
atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.).
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
Paagra (rīta) stunda Paagrs rīts.
palūgt Paaicināt (kādu kur iet, ko darīt).
patecināt Paasināt, patrīt (piemēram, ar tecīlu).
apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
izskalot Padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem).
atbrīvot Padarīt (cilvēku) brīvu (politiski, ekonomiski, tiesiski).
aizdarīt Padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru.
aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu. Maskēt.
aizdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
atdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot).
atbrīvot Padarīt (kādam pienākumam vai saistībai) nepakļautu.
atdzīvināt Padarīt (kādu teritoriju) izmantojamu augu audzēšanai.
Sastindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
(Sa)stindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
Stindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
izērmot Padarīt (kādu) neparastu, jocīgu.
atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos)
veikt Padarīt (kādu) vāju, pretoties nespējīgu.
banalizēt Padarīt (ko vērtīgu, cienījamu) banālu. Novazāt, nodrāzt.
primitivizēt Padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu. Arī apzināti vienkāršot (ko).
racionalizēt Padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
sazarot Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
paspilgtināt Padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku.
liesināt Padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot parasti smiltis.
normalizēt Padarīt (ko) atbilstošu normai (2), panākt, ka (kas) atbilst normai (2).
demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
apgaismot Padarīt (ko) gaišu (ar gaismas avotu).
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem).
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (1). Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (1).
konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (2). Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (2).
liberalizēt Padarīt (ko) liberālu (1) vai liberālāku.
pielīdzināt Padarīt (ko) līdzenāku.
literarizēt Padarīt (ko) literāru (1), iekļaut daiļdarbā.
anestezēt Padarīt (ko) nejutīgu.
aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt.
normalizēt Padarīt (ko) normālu (1) vai normālāka, panākt, ka (kas) kļūst normāls (1) vai normālāks.
normalizēt Padarīt (ko) normālu (2) vai normālāku, panākt, ka (kas) kļūst normāls (2) vai normālāks.
fetišizēt Padarīt (ko) par fetišu (1).
priekšmetiskot Padarīt (ko) par priekšmetu (1).
sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
pelēkot Padarīt (ko) pelēku.
piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko).
plānināt Padarīt (ko) plānu vai plānāku.
atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
revolucionizēt Padarīt (ko) revolucionāru [2] (1) vai revolucionārāku. Pamudināt uz revolucionāru [2] (1) darbību.
ierobīt Padarīt (ko) robainu.
atdzīvināt Padarīt (ko) rosīgu, darbīgu.
atsaldināt Padarīt (ko) saldu, saldāku.
atdzīvināt Padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku. Būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks.
trivializēt Padarīt (ko) triviālu.
Izcirst (arī pavērt) logu Padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku. Radīt jaunas iespējas.
Pavērt (arī izcirst) logu Padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku. Radīt jaunas iespējas.
universalizēt Padarīt (ko) universālu.
izgrambāt Padarīt (ko) viscaur grambainu.
izkrokot Padarīt (ko) viscaur krokainu.
izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
sapiparot Padarīt (ko), parasti pārmērīgi, nepieklājīgu, rupju.
sarūtot Padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu.
cirtot Padarīt (matus) cirtainus.
imunizēt Padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot).
izmantot Padarīt (parasti kultūras vērtības) par pamatu (kam), ietvert par sastāvdaļu (kam).
appūst Padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju).
apraut Padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par veļu, sauli, salu).
noplicināt Padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu. Arī pagatavot (ēdienu).
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
izvagot Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
pabiezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezāku.
biezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku.
atsvabināt Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.). Atbrīvot (2).
atbrīvot Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai).
cietināt Padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti).
cietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
nocietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
atkarot Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
saasināt Padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.).
saasināt Padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes). Pasliktināt (veselības stāvokli).
Izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lielu).
Izmērcēt līdz ādai (arī kaulam, pēdējai vīlei) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
aromatizēt Padarīt aromātiska, smaržīgu.
izasināt Padarīt asu. Iztrīt, uzasināt.
piemērot Padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām). Pielāgot (3).
atdzīvināt Padarīt atkal mundru, možu, rosīgu, darbīgu (cilvēku).
Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību.
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
attālināt Padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām.
automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu). Likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
automatizēt Padarīt automātisku (piemēram, kustību).
bagātināt Padarīt bagātāku, pilnīgāku.
iebaidīt Padarīt bailīgu. Panākt, ka baidās. Iedvest bailes.
iebiedēt Padarīt bailīgu. Panākt, ka baidās. Iedvest bailes. Iebaidīt.
balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
bēdināt Padarīt bēdīgu.
iebiezināt Padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu).
notušēt Padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.).
blīvēt Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
pieblīvēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas).
blietēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
atbrīvot Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku).
atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku). Atbrīvot (1).
izbrīvēt Padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku).
atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piemēram, telpu, laukumu, transportlīdzekli), aizejot vai liekot aiziet.
brūnināt Padarīt brūnganu, brūnu (piemēram, ādu) - par sauli, vēju.
apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju. Apraut, appūst.
noārdēt Padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) - par sauli, vēju.
humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu.
atbruņot Padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu. Likvidēt bruņotos spēkus.
Raut darbu no rokām ārā Padarīt cita vietā. Padarīt cita darbu.
nodot Padarīt citiem uztveramu to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt.
izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Papildināt.
daudzveidot Padarīt daudzveidīgu (2), dažādot.
samezglot Padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu).
atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
aizduļķot Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
apkaitināt Padarīt dusmīgu. Aizkaitināt.
aizkaitināt Padarīt dusmīgu. Sakaitināt.
nostiprināt Padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus).
dzīvināt Padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta.
pagarināt Padarīt garāku (ejamo, braucamo attālumu).
izstiept Padarīt garāku (rindu, kolonnu u. tml.).
izlaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas.
palaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas). Atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas.
izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml. Izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
apgludināt Padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm).
nogludināt Padarīt gludu, līdzenu.
pagrūtināt Padarīt grūtāku.
samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu). Sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
sabojāt Padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri).
pagurdināt Padarīt gurdenāku, vārgāku, nespēcīgāku.
pastiprināt Padarīt iedarbīgāku (darbību, procesu).
pieteikt Padarīt iepriekš zināmu.
iesārtot Padarīt iesārtu.
īgnēt Padarīt īgnu.
paildzināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli).
pagarināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli). Paildzināt (1).
paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
pagarināt Padarīt ilgāku (laikposmu). Paildzināt (2).
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā). Padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
atsvaidzināt Padarīt interesantāku, daudzveidīgāku.
īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
paīsināt Padarīt īsāku.
apmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu.
atmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu. Nomizot.
Iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
Pataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
Iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
pievaldīt Padarīt klusāku, mierīgāku (piemēram, balsi, izturēšanos).
sabiezināt Padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli).
pakuplināt Padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
pastiprināt Padarīt labāku, efektīvāku, arī intensīvāku (darbību, procesu).
aplaimot Padarīt laimīgu. Ļoti iepriecināt.
pievaldīt Padarīt lēnāku, arī savaldīgāku.
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
pietuvināt Padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu).
tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
atmiekšķēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
atbrīvot Padarīt lietojamu, izmantojamu (spēku, līdzekļus u. tml.), likvidējot saistījumu, noslogojumu vai citus ierobežojumus.
ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
izļodzīt Padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
izbojāt Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
piecūkot Padarīt ļoti nekārtīgu.
piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
piemēslot Padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem).
piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
pieķērnāt Padarīt ļoti netīru. Pieķēpāt.
izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
atmaidzināt Padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni). Būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļās), radīt vēsuma sajūtu.
atbrīvot Padarīt mazāk sasprindzinātus (muskuļus).
noplicināt Padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu.
izlādēt Padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli).
attālināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu. Atsvešināt.
atsvešināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu. Radīt attiecībās vēsumu.
saīsināt Padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu. Padarīt mazliet tumšāku.
pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināt.
apduļķot Padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu.
pakuplināt Padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
pabojāt Padarīt mazvērtīgāku, mazāk noderīgu.
atlaidināt Padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni).
apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
nosiekalot Padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām.
nobendēt Padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku).
Izsist no ierindas Padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci).
Izsist no ierindas Padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci).
apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
pabojāt Padarīt neglītāku, nepatīkamāku.
bojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
neitralizēt Padarīt neitrālu (1).
bružāt Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
apcietināt Padarīt nejūtīgu, nepieejamu (attieksmē pret citiem cilvēkiem).
Novākt no ceļa Padarīt nekaitīgu. Arī iznīcināt.
izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Sajaukt.
imobilizēt Padarīt nekustīgu (parasti locekli).
sabojāt Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu). Būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
izlīdzināt Padarīt nemanāmu, mazāk redzamu.
atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu. Atbrīvot (3).
atbrīvot Padarīt nenoslogotu, arī nesaistītu.
saduļķot Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
apēnot Padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu). Aptumšot.
Aizcirst (arī aizvērt) durvis Padarīt nepieejamu (ko). Pārtraukt saistības (ar ko).
aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežojot ar žogu. Nožogot.
graut Padarīt nerealizējamu (piemēram, plānu).
nomērdēt Padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu).
apsegt Padarīt nesaskatāmu (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
hidrofobizēt Padarīt nesaslapināmu ūdenī (materiālu, virsmu u. tml.).
aptumšot Padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.).
apmiglot Padarīt neskaidru (prātu, izpratni, apziņu).
aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
aizmiglot Padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku).
saduļķot Padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus).
Apstulbot acis Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
Apstulbot acis Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
piežmiegt Padarīt nespējīgu rīkoties. Arī nonāvēt, iznīcināt.
Izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
Izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
aptraipīt Padarīt netīru (vietumis). Notraipīt.
novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
noziest Padarīt netīru, arī traipainu. Notraipīt.
nomuļļāt Padarīt netīru, traipainu.
smulēt Padarīt netīru. Traipīt.
smurgāt Padarīt netīru. Traipīt.
samudžināt Padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus).
diskreditēt Padarīt nevērtīgāku, pazemināt. Mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas. Ļoti pasliktināt (veselību).
ieniķot Padarīt niķīgu, (parasti zirgu).
mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību. Padarīt maldinošu.
Pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) Padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu).
kļaut Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu.
ietvert Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu. Iekļaut (2).
iekļaut Padarīt par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
uzņemt Padarīt par (kāda kopuma) sastāvdaļu, daļu. Iekļaut (2).
boļševizēt Padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā).
iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā). Iekļaut (2).
Ņemt gūstā Padarīt par gūstekni.
kanonizēt Padarīt par kanonu [1] (1).
izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
prostituēt Padarīt par prostitūtu.
izslēgt Padarīt par spēkā neesošu - panākt, ka zaudē mantošanas tiesības.
atcelt Padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.).
nullificēt Padarīt par spēkā neesošu, nenozīmīgu. Anulēt.
izkropļot Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai. Sagrozīt.
pārbiezināt Padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu).
pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
pārskābināt Padarīt pārāk skābu.
pārslapēt Padarīt pārāk slapju.
pārspilgtināt Padarīt pārāk spilgtu. Arī padarīt ļoti spilgtu.
pāršķidrināt Padarīt pārāk šķidru.
pārtaukot Padarīt pārāk taukainu. Pievienot pārāk daudz taukvielu.
izkoriģēt Padarīt pareizu, precīzu. Izlabot (2).
iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
Nostādīt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
Nostādīt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
Uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
paļaut Padarīt pieejamu (piemēram, kā iedarbībai, ietekmei).
nodot Padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu).
atvērt Padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot.
pavērt Padarīt pieejamu, izmantojamu, arī īstenojamu (piemēram, iespēju, kādu parādību).
izkropļot Padarīt pilnīgi kroplu.
bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot).
noplacināt Padarīt plānu vai plānāku, arī zemu vai zemāku.
ieviest Padarīt plaši zināmu. Padarīt plaši lietojamu.
appluskāt Padarīt plušķainu, neizskatīgu.
apspīdēt Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.). Apmirdzēt.
apstarot Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.). Apmirdzēt.
apraibināt Padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās).
noraibināt Padarīt raibu (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apvaldīt Padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku).
atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz. Atsegt.
atklāt Padarīt redzamus (zobus) - par smaidu.
atsegt Padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties.
apremdināt Padarīt remdenāku.
retināt Padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas).
izretināt Padarīt retākus augus (kādā vietā).
ritmizēt Padarīt ritmisku (1) vai ritmiskāku.
ritmizēt Padarīt ritmisku (2).
ritmizēt Padarīt ritmisku (3).
Atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni tam, ka kļūst runīgs, valodīgs.
Atraisīt mēli - atraisīt Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs.
iemūžināt Padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu.
atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās). Atspiest (4).
atspiest Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās. Atspaidīt (2).
aizvadīt Padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.).
sārtot Padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem).
apsārtot Padarīt sārtu.
apsausināt Padarīt sausāku (parasti no virspuses). Apsusināt.
kaltēt Padarīt sausu (ādu, gļotādu). Būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa.
izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām). Izrotāties, izgreznoties.
smulēties Padarīt sevi netīru. Traipīties.
smurgāties Padarīt sevi netīru. Traipīties.
nosusināties Padarīt sevi sausu (piemēram, slaukoties).
sasmērēties Padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru.
iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu). Radīt skaidrību.
atskaidrot Padarīt skaidru. Noskaidrot.
apmirdzēt Padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā).
apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
saasināt Padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.).
bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
izbojāt Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības). Arī izjaukt.
izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu. Sabojāt.
sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
noslīpināt Padarīt slīpu.
nosmailināt Padarīt smailu.
noasināt Padarīt smailu. Nodrāzt.
nostiprināt Padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā).
nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krasu, tās toni).
saasināt Padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu).
saasināt Padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību).
nostiprināt Padarīt stabilu vai stabilāka, arī stingrāku, drošāk izmantojamu.
internacionalizēt Padarīt starptautisku.
nostiprināt Padarīt stiprāku, norūdīt (ķermeni, tā daļas).
atsvaidzināt Padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus). Atvēsināt, atveldzēt.
atduļķot Padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu).
aptīrīt Padarīt tīru (kādu platību). Uzkopt (parasti dzīvokli).
notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
notraipīt Padarīt traipāmu, netīru.
ieēnot Padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu.
aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
iededzināt Padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli. Ļaut iedegt.
latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt latvisku vai latviskāku.
vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt vācisku vai vāciskāku.
tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba Ūniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
uzrādīt Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu). Būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
parādīt Padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.).
atvērt Padarīt uztveramu, zināmu.
pavērt Padarīt uztveramu, zināmu.
attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
pieklusināt Padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā).
klusināt Padarīt vājāk uztveramu. Neizcelt.
apveldzēt Padarīt valgu, samitrināt.
attaisīt Padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Taisīt vaļā. Atvērt (2).
atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Vērt vaļā. Attaisīt.
atvilkt Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
atlaist Padarīt vaļīgāku (ko cieši savilktu).
atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu (gaisu, šķidrumu u. tml.).
apdzesēt Padarīt vēsāku. Ļaut mazliet atdzist. Padzesēt.
dziedināt Padarīt veselu (ķermeņa daļu).
nolīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā. Izlīdzināt.
izlīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā.
pielīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzvērtīgu (kam).
atsaldēt Padarīt vienaldzīgu, atsvešināt.
aizmidzināt Padarīt vienaldzīgu, miegainu. Vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti).
izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
ievingrināt Padarīt vingru, lokanu.
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem. Augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu).
izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru).
izraibināt Padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs.
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem). Plaši izziņot, izklāstīt.
paziņot Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā. Piesūtīt (rakstisku) ziņu.
Piekārt pie (lielā) zvana Padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
pavēstīt Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā.
publicēt Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
izpaust Padarīt zināmu.
gaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku. Apgaismot (3), izglītot.
apgaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku. Izglītot.
subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
Iedot prātu Padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
Iedot prātu Padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku.
absolutizēt Padarīt, atzīt par absolūtu.
objektivizēt Padarīt, atzīt par objektīvu [2] (2).
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu.
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu.
sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli).
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu. Arī samitrināt.
pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku.
pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku.
paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku.
sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
nodarīt Padarīt, paveikt (darbu, darbību). Izdarīt (1).
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu. Panākt, ka (kas) nenotiek.
apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
Maksāt meslus Padevīgi, piekāpjoties, pakļaujoties darīt (ko).
Maksāt meslus Padevīgi, piekāpjoties, pakļaujoties darīt (ko).
Krist kārdināšanā Padoties tieksme. Darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
Krist kārdināšanā Padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt.
dabūt Pagūt (ko izdarīt).
pašķīst Pajukt (piemēram, tiekot vārītam).
ausma Pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē. Rīta blāzma. Spožums, blāzmojums (saulei lecot).
rītausma Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē. Spožums, starojums (saulei lecot). Ausma.
krāt Pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli).
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku. Padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
aktivēt Palielināt aktivitāti (2). Padarīt aktīvu 1 (2).
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus).
lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem).
paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
izmēģināt Pamēģināt (darīt, parasti ko jaunu).
pagrasīties Pamēģināt (ko darīt).
pamērot Pamērīt.
pamēroties Pamērīties.
sagumdīt Pamudināt (ko darīt). Arī sakūdīt.
kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko).
iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt). Arī iedrošināt.
sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt). Arī iedrošināt.
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas. Padarīt (kādu) par ko citu. Arī pārveidot (3).
nobirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (sīku daļiņu kopums) novirzās nost (no kā) un nokrīt.
izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
Izlīst (kā) caur adatas aci Panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
Izlīst kā kamielim caur adatas aci Panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.). Padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs. Papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
nošļaukt Panākt, ka (kas) noslīd, arī nokrīt.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu. Uzsūtīt (2).
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
aizbiedēt Panākt, ka aiziet, netuvojas. Atvairīt.
gāzt Panākt, ka krīt (lejup).
kaisīt Panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela).
dabūt Panākt, lai (kas) tiek darīts, notiek, arī izdodas. Panākt, lai būtu rezultāts (piemēram darbībai, rīcībai).
piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto.
piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
rūkt Par lidojošiem, krītošiem priekšmetiem.
Par godu Parādot atzinību, ievērību (darīt ko).
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu). Pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā). Padarīt pārāk sentimentālu.
sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
kaut Parasti savienojumā «kaut nost»: nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties. Būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
iesākt Parasti savienojumā «ko iesākt»: darīt, rīkoties. Darīt tālāk.
pasākt Parasti savienojumā «ko pasākt»: darīt, rīkoties.
likt Parasti savienojumā «kur likt»: izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu).
klajā Parasti savienojumā «laist klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbi).
rosme Parasti savienojumā «rīta rosme»: rītarosme.
aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
varīte Parasti savienojumos «ar varītēm», «ar varīti», «par varītēm», «pa varītēm», «par varīti»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību. Vare.
piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū. Piemērīt (1).
nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
Nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Ar galvu Pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
krītot Pārklāt ar maisījumu, kas gatavots no atduļķota krīta, līmes un ūdens.
apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto.
pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami. Izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
reforma Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā, kas ir izdarīts, nepārveidojot pastāvošās sociālās struktūras pamatus.
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
Pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram Pārmērīgi, vairāk nekā vajag (ko darīt).
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
Likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
Nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
apstāt Pārstāt (ko darīt).
Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās.
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
Pārtraukta (arī atlikta) partija Partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
Mest mieru Pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
Mest mieru Pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
piestāt Pārtraukt (ko darīt). Pārstāt.
Nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties. Pārstāt darboties, darīt ko.
destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju.
saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
piemērot Pārveidojot padarīt atbilstošu, lietošanai noderīgu.
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam).
nolīt Pārvērsties lietū, samērā lielos krītošos ūdens pilienos (par mākoņiem, miglu).
iemanīties Pasākt (ko darīt).
racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml. Šādu pasākumu kopuma realizēšana.
ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu.
saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm). Padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
cēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> celt.
pacēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pacelt.
pārcēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pārcelt.
Krāsainais krītiņš Pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu. Pasteļkrāsa.
pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds. Mierināt pašam sevi.
aktivizēt Pastiprināt aktivitāti. Padarīt rosīga (darbību).
sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
labi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
pamatīgi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
Nest upuri Pašaizliedzīgi darīt ko, rīkoties kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā. Arī ziedoties.
pašdarināts Pašdarītais.
pašdarināts Pašdarīts (1).
pašdedzināts Pašdarīts (parasti par kandžu).
miestiņš Pašdarīts, parasti salds, alus.
šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
šorīts Pašreizējais rīts, pašreizējās dienas rīts.
Atklāt mīlestību Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
Atklāt mīlestību Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
Atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
Atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
iedot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru).
uzdot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru). Sniegt (ziņas, datus).
iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), ka vēršas (pret ko), apšauba (ko).
norādīt Pateikt, noteikt, arī paziņot (kā rīkoties, ko darīt).
dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas). Izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2).
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt). Teikties (2).
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
Ievest grēkā (arī kārdināšanā) Pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
Ievest kārdināšanā (arī grēkā) Pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
Ievest kārdināšanā (arī grēkā) Pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
sadarīt Paveikt (parasti daudz). Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
Apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
Apiet (biežāk apkopt, arī aptecēt, apmest) mājas (arīrīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (arīrīta, vakara) darbus.
Apkopt (retāk aptecēt, apiet, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Apmest (biežāk apkopt, arī aptecēt, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Aptecēt (biežāk apkopt, arī apmest, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) vakara (arī rīta, mājas) soli Paveikt nepieciešamos vakara (arī rīta, mājas) darbus.
Atgūt nokavēto Paveikt to, kas laikā nav izdarīts.
Atgūt nokavēto Paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
iesākt Paveikt, izdarīt.
nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu). Nokopt (piemēram, lauku).
apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam. Pabeigt (1).
darījums Paveikta darbība, rezultāts --> darīt (1). Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
gandarījums Paveikta darbībā, rezultāts --> gandarīt (2).
ierosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt (1). Priekšlikums (ko darīt).
izmērījums Paveikta darbība, rezultāts --> izmērīt.
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [2] (2). Termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
krītojums Paveikta darbība, rezultāts --> krītot (1).
mērījums Paveikta darbība, rezultāts --> mērīt (1).
nodarījums Paveikta darbība, rezultāts --> nodarīt (1).
pamudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt. Arī ierosinājums, norādījums (ko darīt).
paskubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt. Arī ierosinājums, norādījums (ko darīt). Arī pamudinājums.
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1). Svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt [2] (2). Papildus iemērītā, piešķirtā zeme.
trinums Paveikta darbība, rezultāts --> trīt (1).
uzmērījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmērīt (1).
vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (1).
vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (2). Vārot gatavotais produkts, viela.
veikums Paveikta darbība, rezultāts --> veikt (1). Tas, kas ir paveikts, izdarīts.
likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt. Nepadarīt līdz galam.
piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu.
afišēt Paziņot ar afišām. Darīt zināmu, reklamēt.
pienest Paziņot, darīt zināmu (kādam).
izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem).
Kāda uzdevumā Pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt).
pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru. Pēc kārtas (vērsties) pie viena un otra.
uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus). Darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu).
nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
nogrēkoties Pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
Izlēkt no eņģēm Pēkšņi darīt, arī notikt ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
pārtraukt Pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt).
iegribēties Pēkšņi vēlēties (ko darīt, ko).
apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
cietušais Persona, kurai ar noziegumu nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums.
piesolīt Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt).
piesolīties Piedāvāties (ko paveikt, izdarīt).
arlaburītu Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
labrīt Pieklājības teiciens, sasveicinoties no rīta.
nākties Pieklāties, būt vietā (ko darīt).
sankcija Piekrišana, atļauja (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu).
pieķēzīt Piemēslot (1). Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu.
saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt).
ierakstīt Pierakstīt, lai izdarītu uzskaiti. Reģistrēt.
ieņemties Pierast (ko darīt, parasti ko nevēlamu).
piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
piedauzīt Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.).
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko). Padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
atļaut Piešķirt juridiskas tiesības (ko darīt).
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu. Padarīt arhaisku.
uzdot Pieteikt, reģistrēt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
atgriezties Pievērsties atkal (kam), arī sākt darīt atkal (ko).
izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, daļu.
atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku.
piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to). Izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību. Paralīze.
pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
akreditēt Pilnvarot (kādu) saņemt naudu vai izdarīt tirdzniecības operācijas.
Rīta zvaigzne Planēta Venera, ja tā redzama rītos.
izplaucēt Plaucējot iztīrīt (parasti trauku).
izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst. Plūcot padarīt retāku.
applūkt Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku).
izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst. Plūkājot padarīt retāku.
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni).
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem.
kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
Laboratorijas darbs Praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
civilprasība Prasība civilprocesā. Prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem.
regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts.
prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
talants Prasme, spēja (ko veikt, darīt).
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības no produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retā, lai ārstētu slimību. Vakcīna
delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību. Likuma pārkāpums. Interešu aizskārums.
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
spīts Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Spītība (1).
spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
Valsts darba krājkase PSRS kredītiestāde, kuras galvenais uzdevums ir dot iespēju iedzīvotājiem uzglabāt savus uz laiku brīvos naudas līdzekļus un izdarīt dažāda rakstura norēķinu operācijas.
nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu.
Saules pulkstenis Pulkstenis, ar kuru Saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
Saules pulkstenis Pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku, pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
nopurināt Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
izpurināt Purinot iztīrīt (piemēram, drēbes).
papurināt Purinot patīrīt.
purvciprese Purvciprešu dzimtas koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt.
miezītis Pusdarīts, parasti salds, alus.
atpūst Pūšot atdarīt, atvērt. _imperf._ Pūst vaļā.
nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē. Pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju).
aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām). Putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
Balta putra Putra ar lielu piena piedevu, arī putra, kas vārīta pienā.
Zila putra Putra, kas vārīta ūdenī ar mazu piena piedevu vai tikai ūdenī.
Zila putra Putra, kas vārīta ūdenī ar mazu piena piedevu vai tikai ūdenī.
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
blaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas). Atskanēt šādam troksnim.
Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
Izspēlēt (kādu) trakumu (arī triku, biežāk joku) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
Izspēlēt (kādu) triku (arī trakumu, biežāk joku) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
pakšķēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts). Atskanēt šādam troksnim.
žvākstēt Radīt samērā skaļu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt). Izturēties (kādā veidā). Uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt). Izturēties (kādā veidā). Uzdrošināties.
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
parādīt Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko).
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudzi vai visu).
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
rakstāmkrīts Rakstīšanai (parasti uz tāfeles) paredzēts krīts.
Rakstāmais krīts Rakstīšanai (parasti uz tāfeles) paredzēts krīts. Rakstāmkrīts.
plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko). Pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē). Padziļināt, tīrīt (piemēram, upi).
iedrošināties Rasties drosmei (ko darīt).
iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt). Gadīties. Iznākt.
iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
iedomāt Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu. Raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami.
noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus).
jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
noraust Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu.
atravēt Ravējot attīrīt (ko) no nezālēm.
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus).
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību).
aizdarīties Refl. --> aizdarīt (1). Azvērties.
aptīrīties Refl. --> aptīrīt (1).
atdarīties Refl. --> atdarīt (1). Attaisīties, atvērties.
attīrīties Refl. --> attīrīt (1). Tikt attīrītam.
attīrīties Refl. --> attīrīt (2). Tikt attīrītam.
atvārīties Refl. --> atvārīt.
darīties Refl. --> darīt (1).
iztīrīties Refl. --> iztīrīt (1). Tikt iztīrītam.
izvārīties Refl. --> izvārīt (1). Tikt izvārītam.
izvārīties Refl. --> izvārīt (2).
notīrīties Refl. --> notīrīt (1). Tikt notīrītam.
notrīties Refl. --> notrīt (1). Tikt notrītam.
notrīties Refl. --> notrīt (2). Tikt notrītam.
notrīties Refl. --> notrīt (3). Tikt notrītam.
novārīties Refl. --> novārīt (1). Tikt novārītam.
novārīties Refl. --> novārīt (3). Tikt novārītam.
padarīties Refl. --> padarīt (1). Tikt padarītam.
pakārties Refl. --> pakārt (1). Tikt pakārtam. Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
pārvārīties Refl. --> pārvārīt (1). Tikt pārvārītam.
pārvelties Refl. --> pārvelt (1). Gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
patrīties Refl. --> patrīt (1). Tikt patrītam.
pavārīties Refl. --> pavārīt. Tikt pavārītam.
pievārīties Refl. --> pievārīt (1). Tikt pievārītam.
pievārīties Refl. --> pievārīt (4). Tikt pievārītam, parasti neviļus, negribēti.
savārīties Refl. --> savārīt (1). Tikt savārītam.
tīrīties Refl. --> tīrīt (1). Tikt tīrītam.
tīrīties Refl. --> tīrīt (2). Tikt tīrītam.
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu.
izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu).
norāde Rezultāts --> norādīt (3). Izteikums, paziņojums par to, kā rīkoties, ko darīt.
palīdzība Rīcība, darbība, arī pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu. Rīcība, darbība, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt, arī, lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu.
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu. Rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
ierīt Rijot ievirzīt (piemēram, barības vadā). Norīt.
pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā. Pierīt.
pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā. Pierīties (1).
Ņemt aiz (arī pie) ragiem Rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
Ņemt aiz (arī pie) ragiem Rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi, lai veiktu, izdarītu (nepieciešamo, vajadzīgo).
Dzīvot ar savu galvu pareti Rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem.
palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt. Piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
Ņemt savu galvu Rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem.
Ņemt savu galvu Rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem.
glābt Rīkoties, lai novērstu (kādam ko nevēlamu). Radīt iespēju izvairīties (no kā nevēlama).
glābt Rīkoties, lai saglabātu (godu, slavu u. tml.), izvairītos (no negoda, neslavas u. tml.).
olgriezis Rīks vārītu olu sagriešanai šķēlēs.
atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto).
rītlūgšana Rīta lūgšana. Īss rīta dievkalpojums.
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu.
atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml.). _imperf_ Rakt vaļā.
padoms Rosina jums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
greznot Rotājot darīt (ko) greznu, skaistu, svinīgu.
krāšņot Rotājot darīt (ko) krāšņu.
izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku.
ekscentrs Rotējoša (mašīnas, mehānisma) diskveida detaļa, kuras rotācijas ass nesakrīt ar diska centru.
aizrotīt Rotot aizdarīt.
ārdēt Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku).
lāčpurns Rumpuču dzimtas agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu.
pateikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
sacīt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
teikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
pasacīt Runājot padarīt zināmu (ko), informēt (par ko).
sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
pārliecināt Runājot, rakstot ietekmēt (kādu) ar sprieduma vai slēdziena loģisku pamatojumu tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to.
Jaukties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
Maisīties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
Jaukties (arī maisīties sar.) pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus. Jokoties.
Glaudīt pa spalvai Runāt, arī darīt (kādam) pa prātam. Izdabāt.
Glaudīt pa spalvai Runāt, arī darīt (kādam) pa prātam. Izdabāt.
parūpēties Rūpējoties (par ko), pacensties izdarīt ko, sasniegt ko.
sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko).
uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu). Panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
notaisīties Sagatavoties (ko darīt).
pīte Sagrūstu novārītu zirņu pika ar sīpoliem, sāli un citām piedevām.
aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi). Ierobežot.
saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām.
aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām).
torītējs Saistīts ar kādu no pagājušo dienu rītiem, tam raksturīgs.
kolorītisks Saistīts ar kolorītu [1] (1), tam raksturīgs.
kolorītisks Saistīts ar kolorītu [1] (2), tam raksturīgs.
kolorītisks Saistīts ar kolorītu [1] (3), tam raksturīgs.
šorītējs Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Šārīta.
šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā. Šārīta.
(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
(Kāds) nelabais (arī velns) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
Spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
Liela gaisma Saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs. Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
Liela gaisma Saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs. Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
Kā no laivas izgāzts (biežāk izmests, izsviests) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
Kā no laivas izsviests (arī izmests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
Dots pret dotu! Saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu. Saka, atriebjot nodarīto.
Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko (tu) padarīsi Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko tur (var) darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko tur var darīt, arī neko nevar darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! Saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
Staigāt (kādam) pakaļ Saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam.
Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Rokas (biežāk nagi, pirksti) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Gaisma (arī gaismiņa) svīst Saka, ja ir manāma rīta gaisma.
Gaismiņa (arī gaisma) svīst Saka, ja ir manāma rīta gaisma.
Sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
Sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
Sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
Prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts (arī sirds) silst (arī nesas, velk) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Par labu (kādam) Saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts.
Būt pa plecam Saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
Ne lūdzams, arī ne lūgts Saka, ja kāds nav pierunājams (ko darīt). Saka, ja nav iespējams panākt (ko).
Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
Ne domāt nedomā Saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt).
Nekā nebija! Saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina.
Viens (kuiļa) rūciens Saka, ja kas notiek, norit, tiek padarīts ļoti ātri.
Par zīmi Saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
Lai (nu) paliek Saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
Viss (ir) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
Roka neceļas Saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
Roka neceļas Saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
Ne domas Saka, ja nav nekādas iespējas (ko darīt).
Ne domas Saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt).
Nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
Nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
Nekāda gala Saka, ja nav vēlamā rezultāta. Saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt. Saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
Nav nozīmes Saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt).
Nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) Saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko).
Nevar zināt Saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
Kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma).
Krīt kā akmens Saka, ja strauji, smagi krīt.
Rokas atkrīt (biežāk nolaižas) Saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu.
Kumoss stājas kaklā Saka, ja var ieēst, norīt ar lielām grūtībām (parasti aiz pārdzīvojuma).
(Visi) pātari sajūk Saka, kad apjukumā nezina, ko darīt.
(Visi) pātari sajūk Saka, kad apjukumā nezina, ko darīt.
Kas ir Saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību.
Ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Ko tur, arī ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Ko tur, arī ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt).
Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tad (arī tur) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Tieši tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu.
Taisni tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu. Tieši tā.
saērcināt Sakaitināt. Arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
ķerties Sākt (ka darīt, veikt).
stāties Sākt (ko darīt, veikt). Ķerties (2).
sprūdīt Sākt darīt (ko). Ļaut (kam) norisēt.
Pāriet no vārdiem pie darbiem Sākt darīt ko (pēc runāšanas, pārrunām u. tml.).
Spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
Spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
Spert pirmo soli Sākt darīt ko ļaunu.
Pāriet (no vārdiem) pie darbiem Sākt darīt ko.
Pāriet (no vārdiem) pie darbiem Sākt darīt ko.
stāties Sākt darīt, veikt ko, novietojoties (darba, darbības vietā).
likties Sākt enerģiski, strauji darīt (kādu darbu).
iesākt Sākt pierast (ko darīt). Pasākt
pasākt Sākt regulāri, vienmēr (ko darīt).
uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.). Vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
sarosīties Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties.
aust Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) - par rītu, dienu.
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu. Arī sabojāt (1).
aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt.
deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
Darba alga Samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu.
peļņa Samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu.
tālu Samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.).
nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs.
sardele Samērā resna īsa desa, ko parasti lieto vārītā veidā.
Izsist no sliedēm (arī no līdzsvara, segliem) Samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
Izsist no segliem (arī no līdzsvara, sliedēm) Samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
Izsist no sliedēm (arī no līdzsvara, segliem) Samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko). Vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu.
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu). Sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
norunāt Sarunā vienoties (ko darīt, par ko).
sarunāties Sarunāt (ko darīt).
saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
rokrokā Saskaņā, vienotībā (ko darīt, veikt).
fosforītmilti Sasmalcināti fosforīti.
sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus). Padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi.
paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
Sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.) Sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot «labrīt» («labdien», «labvakar», «dievs palīdz» u. tml.).
notriekt Sašaujot, taranējot gaisā (lidaparātu), panākt, ka (tas) nokrīt. Sašaujot gaisā (piemēram, putnu), panākt, ka (tas) nokrīt.
uztvert Satvert (ko krītošu, mestu u. tml.).
aprīt Satvert un norīt (parasti par dzīvniekiem). Norīt.
paņemt Satvert, arī ierīt (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.).
pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu.
savārīties Savārīt (2) sev.
ievārīt Savārīt (biezāku).
kardānpārvads Savienojošu ierīču grupa griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darba laikā kustas.
lukturītis Savienojumā «kabatas lukturītis»: neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce. Kabatas laterna.
neogalēnisks Savienojumā «neogalēnisks preparāts»: attīrīts izvilkums no augiem.
pakavēt Savienojumā «pakavēt laiku»: neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi. Neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
palaist Savienojumā «palaist vaļu»: atļaut (kādam) brīvi neierobežoti rīkoties, darīt, kā grib.
panākt Savienojumā «panākt vaļā»: mazliet atdarīties, atvērties. Arī atirt, atraisīties.
sālsstabs Savienojumā «pārvērst sālsstabā»: padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu).
uzskate Savienojumā «uzskates līdzeklis»: tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
vienpersonas Savienojumā «vienpersonas verbs»: verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju. Bezpersonas verbs.
aizkliegt Savienojumā ar "ausis": ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
laist Savienojumā ar «klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
griezt Savienojumā ar «nost», «klāt» u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
laist Savienojumā ar «vaļu»: neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
puse Savienojumā ar diennakts daļas (parasti rīta, vakara) nosaukumu: attiecīgā diennakts daļa, šīs daļas sākums.
aizkviekt Savienojumā ar vārdu "ausis": ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
ņemties Savienojumā ar verba nenoteiksmi: sākt darīt un darīt (ko).
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
pie- Savienojumā ar verbu un kopā ar «ko nu», «ko tur» lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks.
ar Savienojumos «kopā ar», «līdz ar»: norāda uz darītāju savstarpējo saistību.
šķiedrgalvīte Sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
vistene Sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām.
mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
beka Sēne ar platu, biezu cepurīti un stingru kātiņu.
medene Sēne ar zvīņainu, melni brūnu cepurīti.
pursla Sēne ar zvīņainu, melni brūnu cepurīti. Medene (2).
kāts Sēnes daļa, kas savieno cepurīti ar sēņotni.
Stobriņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedibumi, kuros veidojas sporas.
Lapiņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis.
rumpucis Sēņu dzimta, pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā.
lielisks Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
iesēdēt Sēžot (uz kā), padarīt (to) ērtu. Sēdēšanai.
sasiet Sienot (kā) saites, sastiprināt, aizdarīt (to).
aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.). _imperf._ Siet ciet.
piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
izsijāt Sijājot iztīrīt, izšķirot.
Lieldienu zaķis Simbolisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar raibām olām, arī ar šādas formas konditorejas izstrādājumiem.
kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti).
Pasist gar zemi Sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.). _imperf._ Sist ciet.
izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
nosist Sitot panākt, ka (kas) atdalās un nokrīt; sitot panākt, ka (kas) nokrīt, nogāžas.
atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu.
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
izskaidrot Skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu.
paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu.
noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt. Skalojot novirzīt nost.
noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izskalot Skalojot padarīt tīru.
krītot Skalot audumus ar nogulsnēta krīta un ūdens maisījumu.
pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna. Skalojot notīrīt, attīrīt.
berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Berzēties (2), trīties.
berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Berzties (2), trīties.
rīvēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Trīties. Berzēties (2). Berzties (2).
durt Skart (ar ko smailu, asu), bakstīt (kādu), lai darītu sāpes.
noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt.
izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
izskribināt Skribinot iztīrīt (parasti no iekšpuses). Skribinot izdabūt.
izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses). Skrubinot izdabūt.
saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to).
ieslacīt Slakot padarīt mazliet mitru.
izslacīt Slakot padarīt viscaur mitru, slapju.
izslapināt Slapinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju.
izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3).
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
izslaucīt Slaukot iztīrīt (piemēram, grīdu, telpu).
noslaucīt Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus). Slaukot notīrīt nost (no kā).
apslaucīt Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt.
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piemēram, acis, matus).
noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi.
pārslaucīt Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu. Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
pārslaucīt Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu. Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu).
pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
izslavēt Slavējot padarīt plaši pazīstamu, ievērojamu.
atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu).
noslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus). Aizslēgt (1).
pieslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus). Aizslēgt (1).
aizslēgt Slēdzot aizdarīt. _imperf._ Slēgt ciet.
atslēgt Slēdzot padarīt atveramu (piemēram, durvis, vārtus). _imperf._ Slēgt vaļā.
pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu).
Pa pakaļdurvīm (iet, nākt u. tml.) Slepeni, arī nelikumīgi (darīt ko).
klāt Slēpt (ko), darīt neuztveramu, neatminamu u. tml.
ieslidināt Slidinoties padarīt gludu (parasti ledu).
noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kā) tā, ka nokrīt lejā, zemē.
laisties Slīdot, arī krītot virzīties (lejup) - par priekšmetiem.
Stiept gumiju Slinkot. Ļoti lēni negribīgi ko darīt.
Staipīt (biežāk stiept) gumiju Slinkot. Ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
Stiept (retāk staipīt) gumiju Slinkot. Ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu. Slīpējot izveidot kam (vēlamo formu).
noslīpēt Slīpējot padarīt asu.
uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu.
piruete Smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti portera, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī.
iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).
iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu).
sniegtīris Sniega tīrītājs.
reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
norādīt Sniegt nepieciešamās ziņas. Darīt zināmu.
iepazīstināt Sniegt ziņas. Darīt zināmu.
huligāns Sodāmas nelietības izdarītājs.
solīties Solīt (ko veikt, darīt).
saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas).
gumzīt Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu). Burzīt.
treilers Speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai.
korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku.
apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku. Uzvelt.
izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku.
dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā). Spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
kārdinājums Spēcīga tieksme, velēšanās (pēc kā, ko darīt).
uzlādēt Spēcīgi rosināt (kādu). Padarīt spēcīgu (psihisku stāvokli).
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplūkāt (3).
saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot. Spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplucināt (3).
dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada kas grūstošs, krītošs.
dzimumspēja Spēja izdarīt dzimumaktu.
spēks Spēja, iespēja darīt, izturēt ko tādu, kas prasa iekšēju sasprindzinājumu.
aizsisties Spēji slīdot, aizdarīties.
izspert Sperot panākt, ka (kas) izkrīt, izlīst.
ņemties Spēt (ko veikt, izpildīt) un apņemties (to darīt), arī uzdrošināties (ko darīt).
izturēt Spēt atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) — par gaismas avotu. Apgaismot, krītot (uz ko) — par gaismu.
mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
aizspiest Spiežot aizdarīt. _imperf._ Spiest ciet.
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
atspītēties Spītējoties atdarīt, atmaksāt.
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu. Spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties (ar ko).
rauties Spraigi, intensīvi darīt ko, darboties.
aizspraust Spraužot aizdarīt. Spraužot savienot (parasti drēbes malas). _imperf._ Spraust ciet.
aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam.
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu).
pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
sastampāt Stampājot sasmalcināt. Stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu.
nolīgums Starptautiska oficiāla vienošanās (ko veikt, darīt).
reparācija Starptautiskas tiesiskās atbildības veids - karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana.
rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko).
pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.). Stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā).
Pilna vaļa Stāvoklis, kad (kāds) nav ierobežots, var darīt, ko grib.
nespēja Stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt.
pusrats Stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam.
sasteigtība Stāvoklis, kad ko dara, veic, arī kad kas ir padarīts, paveikts steigā, parasti pavirši.
recidīvisms Stāvoklis, parādība, arī notikums, kad noziegums, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu, tiek izdarīts vairākkārt (parasti pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas).
traukt Steigā darīt, veikt (ko).
sasteigt Steigā padarīt, paveikt. Steigā pavirši padarīt, paveikt.
aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt). Steigā nokļūt (kur). Paspēt.
uzgrūst Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt.
rullēt Steigā, pavirši darīt (ko), darboties.
nogrūst Steigā, pavirši paveikt, izdarīt.
Raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
Raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
Raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
rauties Steigties, strauji gatavoties (ko darīt).
izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu).
marmelāde Stingra, ar cukuru savārīta augļu vai ogu masa.
saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt. Arī trenkt (2).
mutuļot Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
atplakt Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā. Krītot atpakaļ, pieplakt.
šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu. Strauji bultēt ciet vai vajā (durvis, vārtus u. tml.).
izraut Strauji izdarīt, izveidot (ko).
nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
notraukt Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
raut Strauji rīt (ko). Strauji ieelpot (ko).
Mesties virsū Strauji sākt darīt (ko).
uzķert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.).
notraukt Strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā).
izgāzt Strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas).
Mest zemē Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos (no tā).
Mest zemē Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos no tā.
likties Strauji, enerģiski sākt strādāt, darīt ko (kādā vietā).
mest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur).
sviest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur). Mest (2).
raut Strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.).
notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums.
izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), iztukšot (piemēram, trauku). Sūcot (ar kādu rīku, ierīci), iztīrīt.
izsukāt Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
nosukāt Sukājot notīrīt, iztīrīt (piemēram, drēbes).
nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru.
nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus). Sukājot noglaust uz leju (parasti matus).
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, drēbes).
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Likt ko darīt.
labrīts Sveiciens, satiekoties no rīta.
Labs rīts! novec Sveicinājums «labrīt!».
Labs rīts! Sveicinājums «labrīt!».
(Pa)dot labrītu (arī laburītu) Sveicinot (pa)teikt «labrīt!».
Pasacīt (arī pateikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) Sveicinot pasacīt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
Padot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, labuvakaru) Sveicinot pateikt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
Pateikt (arī pasacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) Sveicinot pateikt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
Sacīt (arī teikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) Sveicinot sacīt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
Dot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru) Sveicinot teikt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
Teikt (arī sacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) Sveicinot teikt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
nosvērt Sverot izmērīt (kā) masu, svaru.
nosvērties Sveroties izmērīt savu masu, svaru.
svētrīts Svētdienas rīts. Arī reliģiska darbība svētdienas rītā.
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piesvaidīt (1).
kratīt Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu. Šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
rušināt Šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem).
slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
šārītējs Šārīta.
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.). Izdarīt šāvienu kādā virzienā.
šīrītējs Šīrīta.
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
šķērsgriezums Šķērsvirzienā izdarīts griezums, šķēlums.
putra Šķidrs vai pusšķidrs ēdiens no putraimiem vai miltiem, kas vārīti ūdenī vai pienā, vai arī ūdenī ar piena piedevu.
malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu). Šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu).
sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu. Šķobot izkustināt.
nošķūrēt Šķūrējot notīrīt (kā) virsmu.
izšķūrēt Šķūrējot pilnīgi notīrīt (parasti ceļu, taku).
nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, an netīru (parasti kabatlakatu).
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu). Piešņaukt.
izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu).
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu). Piešņaukāt.
iešūt Šujot padarīt, parasti šaurāku.
aizšūt Šujot savienot (kā malas). _imperf._ Šūt ciet. Šujot aizdarīt (caurumu).
kūleniski Tā (iet, skriet u. tml.), ka klūp, krīt.
taisni Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
Pa spēkam Tā, ka (kas) atbilst, ir piemērots (kāda) fiziskām, garīgām spējām. Tā, ka (kāds) spēj, iespēj, var (ko darīt, veikt).
pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
lāgā Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt). Tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe. Īsti.
lāga Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt). Tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe. Lāgā (1).
priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē. Arī atklāti.
hetmanis Taborītu karaspēka vadonis (Čehijā 15. gadsimtā).
Ar gaismu (arī gaismiņu) Tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
Ar gaismiņu (arī gaismu) Tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
Ar mazu gaismiņu (arī gaismu) Tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
bezatbildīgs Tāds (darbs, rīcība u. tml.), kurā izpaužas darītāja atbildības trūkums.
aizliegt Tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
iepelēks Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos rītu, dienu).
mazgabarīta Tāds, kam ir mazs gabarīts.
spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā. Tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko. Tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
spējīgs Tāds, kam ir sabiedrības nodrošināts stāvoklis, kurš rada iespēju ko darīt, veikt.
acots Tāds, kam izdarīts acojums. Okulēts.
pārsteigts Tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt.
antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
izvairīgs Tāds, kam piemīt tieksme izvairīties ko darīt, izpildīt, tāds, kas izvairās ko darīt, izpildīt.
vairīgs Tāds, kam piemīt tieksme vairīties ko veikt, darīt.
paagrs Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz pirmajām rīta stundām.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
agrs Tāds, kas attiecas uz pirmajām rīta stundām.
atturīgs Tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju. Izvairīgs.
briesmīgs Tāds, kas dara vai spēj izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
šaušalīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
šausmīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
vienkāršs Tāds, kas īpaši neizceļas no cita līdzīga. Neuzkrītošs (3).
vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
slēgts Tāds, kas ir cieši aizdarīts, parasti ar vāku, aizbāžņi (par trauku).
pašbrūvēts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu). Pašdarīts (1).
pusdarīts Tāds, kas ir iesākts darīt, bet nav līdz galam padarīts.
pusvārīts Tāds, kas ir iesākts vārīt, bet nav izvārīts.
spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu). Tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
viegls Tāds, kas ir maz manāms, neuzkrītošs (piemēram, par iezīmi, īpašību).
izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi. Tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
krītains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu.
atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
rast Tāds, kas ir pieradis (ko darīt).
pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, negurstoši, bez apnikuma darīt ko.
drausmīgs Tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu.
neizdzēšams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu.
nodevīgs Tāds, kas izdara nodevību. Tāds, kam ir raksturīga tieksme izdarīt nodevību.
palaidnīgs Tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem). Arī nebēdnīgs, nerātns.
lejupkrītošs Tāds, kas krīt lejup.
piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
jēls Tāds, kas nav cepts, vārīts, konservēts u. tml. (par pārtikas produktiem, parasti par gaļu, olām).
neizteikts Tāds, kas nav izpausts. Tāds, kas nav darīts zināms citiem.
slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju). Tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
jēls Tāds, kas nav pilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml.
nelegāls Tāds, kas neatbilst likumam. Tāds, kas tiek veikts bez juridiskām tiesībām to darīt.
daiļš Tāds, kas padarīts acij tīkams, krāšņs, košs, arī kārtīgs.
nevarīgs Tāds, kas pats nespēj savā labā nekā izdarīt, kam vajadzīga citu palīdzība.
krītains Tāds, kas satur krītu.
pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par cilvēka darbību, parādībām sabiedrībā).
vēlreizējs Tāds, kas tiek darīts, noris vēl vienu reizi.
tīšs Tāds, kas tiek darīts, veikts apzināti, ar nodomu.
nejaušs Tāds, kas tiek darīts, veikts bez nolūka, iepriekšēja nodoma.
bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, radīt nelaimi.
neatvairāms Tāds, ko nav iespējams novērst, tāds, no kā nav iespējams izvairīties (par darbību, norisi).
patvaļīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
aizliegt Tāds, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties, ko darīt u. tml.
ērts Tāds, kur var justies vai kur ko var darīt viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām, mēbelēm). Arī labiekārtots.
bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts. Izvairīgs.
nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko (par dzīvniekiem).
pārsteigts Tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju).
vijīgs Tāds, kuru veido brīvi krītošas sastāvdaļas, elementi (par tērpu, tā piegriezumu).
nenovēršams Tāds, no kura nevar izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
neizbēgams Tāds, no kura nevar izvairīties. Tāds, ko nevar neievērot.
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības.
turpat Tai pašā laikā, kad (kas) tiek darīts, noris.
visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
ziņa Tas (piemēram, fakts), kas tiek darīts zināms.
ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
uzdevums Tas, kas (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt. Darbība, darbību kopums, kas (kādam, kam) jāpaveic.
dzinulis Tas, kas ierosina spēcīgu gribu (ko darīt).
aizsācējs Tas, kas iesāk (ko darīt).
darījums Tas, kas ir (kādam) darīts.
padarīt Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
parāds Tas, kas ir noteikts līgumsaistībās, bet nav laikā izdarīts.
ziņa Tas, kas ir zināms (parasti par kāda rīcību), arī atļauja (kādam, parasti ko darīt).
kārdinājums Tas, kas izraisa spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
joks Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
maksa Tas, kas tiek darīts kā atlīdzība (par pakalpojumu, darbu u. tml.).
virums Tas, kas tiek vārīts, ir izvārīts (parasti ēdiens, arī vira).
Nav spiesta lieta Tas, ko veikt, darīt nav nepieciešams.
Nav spiesta lieta Tas, ko veikt, darīt nav nepieciešams.
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, an padarīt slapju (ar to).
notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu).
krēpele Taukos vārīts pīrāgs.
notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
saukt Teikt, darīt zināmu, parasti noteikti, kategoriski, prasību, vajadzību (pēc kā).
karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
karbonizācija Tekstilrūpniecībā - vilnas vai pusvilnas apstrāde ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
nomats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai noslīdot gar stāvi krītošu lūzuma virsmu.
kausēt Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt.
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
garnadzība Tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīka zādzība.
sliekties Tiekties (ko darīt).
censties Tiekties, pūlēties (ko darīt, sasniegt mērķi).
pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
taisni Tieši, bez aplinkiem, arī neko neslēpjot (ko runāt, darīt u. tml.).
tīkoties Tīkot (parasti ko darīt). Tikt tīkotam.
tikšķināt Tikšķot mērīt (laika sprīžus) - par pulksteni.
(No)iet (retāk aiziet) dibenā Tikt (no)rītam (par barību, dzērienu).
Iet dibenā Tikt (no)rītam (par ēdienu, dzērienu).
aizsieties Tikt aizsietam, it kā bez darītāja gribas.
apvārīties Tikt apvārītam.
notikt Tikt darītam, veiktam (par darbību, pasākumu).
pieveikt Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu).
nākt Tikt izdarītam, izveidotam, izteiktam (piemēram, par domu, spriedumu).
krist Tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu).
Noiet (retāk aiziet) dibenā Tikt norītam.
notīrīties Tikt notīrītam (2).
iekļauties Tikt padarītam par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
izdoties Tikt paveiktam, izdarītam labi, prasmīgi, tā, kā vajag, kā vēlams.
padoties Tikt paveiktam, izdarītam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām.
dabūt Tikt piespiestam (ko darīt, izjust).
atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama).
pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
urbināt Tīrīt (kādu dobumu, spraugu), kasot vai bakstot (to ar ko smailu).
pārtīrīt Tīrīt (ko) visu, viscaur. Tīrīt vēlreiz, no jauna.
mēzt Tīrīt (kūti), izvācot kūtsmēslus.
mēzt Tīrīt (piemēram, istabu, grīdu), izvācot netīrumus, gružus.
kāst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot (tam) plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei.
kārpīt Tīrīt ar grūtībām (no kā ko irdenu vai lipīgu).
rafinēt Tīrīt no piemaisījumiem (dabas vielas, tehniskus produktus).
tīrīties Tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas.
kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (cilvēka ķermeni, tā daļas), ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus.
kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (piemēram, telpas, ēku apkārtni).
kopt Tīrīt, eļļot, labot, sargāt no bojājumiem, uzturēt kārtībā (mašīnas, iekārtas u. tml.).
apstrādāt Tīrīt, izlabot.
rīvēt Tīrīt, spodrināt (ko) ar spēcīgu piespiedienu. Berzt (2).
berzt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
trīt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu. Berzt (2).
pucēt Tīrīt, spodrināt.
vētīt Tīrīt, šķirot (ko) ar gaisa plūsmu, vēju.
kasīt Tīrīt, velkot ar ko asu (piemēram, burkānus, kartupeļus).
kārnīt Tīrīt.
rafināde Tīrītais graudu cukurs, ko izgatavo no smalkā cukura.
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
attīrīt Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša). Notīrīt.
iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu.
tiesības Tradīciju, morāles normu nodrošināta iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties, eksistēt).
strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.). _imperf._ Triept ciet.
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu. Notraipīt.
notrīt Trinot padarīt asu. Uztrīt. Trinot izveidot (kam) vēlamo formu.
pārtrīt Trīt vēlreiz, no jauna.
piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
Uz līdzenas vietas Tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
Uz līdzenas vietas Tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
gorīties Tūļāties, nekā nedarīt.
zīst Turēt (ko, piemēram, pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
sūkāt Turēt, (ko) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
noturēt Turot (ko), panākt, ka (tas) nemaina stāvokli (piemēram, nekrīt, negāžas).
sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā; padarīt ikdienišķu, parastu.
Pret rītu, arī pret rīta pusi Tuvojoties rītam.
iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu.
knābāt Tvert ar knābi un rīt (parasti barību). Drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi.
kartupeļūdens Ūdens, kurā ir vārīti kartupeļi.
ūdenskritums Upes gultnes vieta, kur krasi mainās gultnes augstums un kur krīt upes ūdens. Upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
izurbināt Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur). Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
saurdīt Urdot padarīt (kādu, tā psihi) rosīgu.
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko).
Uz gāzes Uz gāzes pavarda (piemēram, vārīt).
pazibināt Uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu.
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes. Šādā veidā gatavots ēdiens.
Pie darba Uzaicinājums sākt ko darīt.
piedāvāt Uzaicināt, dot iespēju (ko darīt).
iztecināt Uzasināt, iztrīt (piemēram, ar tecīlu).
uztecināt Uzasināt, uztrīt (piemēram, ar tecīlu). Iztecināt [2].
Dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu pretiniekam). Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
Dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu) pretiniekam.
plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu. Izdarīt literāru zādzību.
nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku.
uzmanīt Uzmanīgi vērot (kādu, tā rīcību), lai ko uzzinātu, izvairītos no kā u. tml.
uzmērot Uzmērīt (1).
uzmērot Uzmērīt (2).
uzmērot Uzmērīt (3).
uzņemt Uzmērīt (kādu teritoriju, attālumus starp objektiem tajā) un mērījumu rezultātus fiksēt kartē, plānā.
drošināt Uzmundrinot, nomierinot censties darīt drošu, paļāvīgu.
piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
apslacīt Uzšļakstoties, uzpilot padarīt slapju.
novārīt Uzvārīt (parasti ūdeni).
uzvirst Uzvārīties.
uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piemēram, telpu, celtnes apkārtni).
lavēt Vadīt (parasti kuģi, automobili), panākot, ka (tas) bieži maina virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem).
slinkot Vadīt laiku bezdarbībā. Arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml. Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
iecilāt Vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas).
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru). Mētāties (2).
spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni. Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
iemazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu.
nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
iepļaut Vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku).
dauzīt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
nodauzīt Vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā).
atdauzīt Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem.
spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem.
aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi).
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
izgorīt Vairākkārt, ļoti gorīt.
sargāties Vairīties (ko darīt).
bēgt Vairīties (no cilvēkiem).
slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
bēgt Vairīties (no kā nepatīkama).
slapstīties Vairīties (no kā), slēpties.
Griezt ceļu Vairīties (no kā).
Griezt ceļu Vairīties (no kā).
dairīties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
bēgt Vairīties.
bīties Vairīties. Nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu).
krist Vajadzēt (ko darīt, piemēram, izlozes rezultātā).
skarificēt Vakcinējot izdarīt vairākus mazus, seklus griezumus ādā.
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to daļās) šķībus, izliektus uz sāniem.
noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu.
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
Atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
Atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
Atvērt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu.
pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
paspēt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Varēt paveikt, izdarīt (ko). Pagūt.
pagūt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Varēt paveikt, izdarīt (ko). Paspēt.
izvārīt Vārīt un pabeigt vārīt (veļu).
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes).
pārvārīt Vārīt vēlreiz, no jauna.
atvārīt Vārīt, kamēr atdalās (piemēram, gaļa no kauliem).
virt Vārīt.
zilcdesa Vārīta desa, ko gatavo no vārītas gaļas, vārītām cūku vai liellopu kājām, galvām, mēlēm u. c.
Pusmīkstā ola Vārīta ola ar mīkstu dzeltenumu.
Sausi kartupeļi Vārīti kartupeļi, kurus pēc atdalīšanas no ūdens apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
virst Vārīties (1). Būt tādam, kurā kas vārās.
burbuļot Vārīties, radot burbuļus.
virt Vārīties. Būt tādam, kur kas vārās.
tējdesa Vārīto desu šķirnes desa. Tējas desa.
Tējas desa Vārīto desu šķirnes desa. Tējdesa.
miltēdiens Vārīts ēdiens (piemēram, putra, mērce), kas ir gatavots galvenokārt no miltiem un šķidruma.
biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem vai miltiem).
vareņiks Vārīts mīklas izstrādājums, parasti ar biezpiena pildījumu.
zupa Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma. Vira [1].
vira Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma. Zupa (1).
Ūdens kliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris.
Ūdens kliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris.
ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris. Ūdens kliņģeris.
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izvārīt (1).
uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Arī izvārīt.
novārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izvārīt.
atvēcināt Vēcinot (ar ko), atvairīt (ko).
atvēcināt Vēcinot, vēcinoties atvairīt, noraidīt.
atvēcināties Vēcinoties atvairīties.
ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā).
turēties Veicot, darot (ko), atbilst noteiktām prasībām, neatpalikt no citiem. Veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
aizaust Veidojot tīklu, aizdarīt vai pārklāt (par zirnekli).
pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
niansēt Veidot (kam) nianses. Darīt ko (piemēram, mākslas darbu) niansēm bagātu.
kompostrēt Veidot kontroles zīmi, parasti caurumus (kādā dokumentā, piemēram, biļetē), lai padarītu (to) derīgu lietošanai.
mainīt Veidot, darīt citādu. Pārveidot, pārmainīt.
izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
izmanīties Veikli izvairīties.
pamanīties Veikli pagūt vai spēt (ko izdarīt) - par dzīvniekiem.
burt Veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
Turēt līdzi Veikt tādu pašu (piemēram, darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem. Darīt to pašu, ko citi.
kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
risināt Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties sasniegt vēlamu iznākumu, rezultātu.
beigt Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
galēt Veikt, padarīt, arī izlietot.
saldēt Vējš no rītiem saldē.
ievelēt Velējot padarīt (audumu) mīkstu un gludu.
izvelēt Velējot padarīt (audumu) pilnīgi mīkstu un gludu.
ievelēt Velējot padarīt (velējamo vāli) ērtu, parocīgu velēšanai.
savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu.
apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
negribīgums Vēlēšanās, patikas trūkums (ko darīt).
aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt). Dzīves uzdevums.
uzvilkt Velkot (ar zīmuli, krītu u. tml.), izveidot (tekstu, zīmi, attēlu u. tml.).
siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas.
nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu). Velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
aizvilkt Velkot (piemēram, auklu), aizdarīt (ko).
pavilkt Velkot padarīt mazliet garāku. Pastiept.
pavilkt Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu).
berzt Velkot un spiežot (ar ko), dalīt nost, tīrīt (ko).
pievilkt Velkot uz savu pusi, aizdarīt (piemēram, durvis, logu).
pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā. Velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
parullēt Veltnējot padarīt blīvāku, līdzenāku, gludāku.
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
Bezpersonas (arī vienpersonas) verbs Verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju.
Bezpersonas verbs Verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju. Vienpersonas verbs.
Darāmā kārta Verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
pievērt Verot aizdarīt, aiztaisīt, parasti daļēji, nepilnīgi.
aiztaisīt Verot aizdarīt. _imperf._ Taisīt ciet. Aizvērt.
aizvērt Verot aizdarīt. _imperf._ Vērt ciet. Aiztaisīt.
pievērt Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi.
atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi). Atšķirt.
atvērt Verot, arī velkot atdarīt. _imperf._ Vērt vaļā.
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu).
nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm). Nomērīt (3).
baravika Vērtīga ēdamā sēne ar biezu, tumši brūnu cepurīti un spēcīgu, apakšdaļā paresninātu kātiņu.
atmatene Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē.
šampinjons Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē. Atmatene.
grūbas Veseli, no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
negližē Viegls mājas (parasti rīta) tērps.
rītakleita Viegls, ērts sieviešu rītatērps (parasti viscaur pogājams vai apņemams ar jostu).
denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai.
eliksīrs Viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības.
kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1). Barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
rijiens Vienreizēja paveikta darbība --> rīt [1] (1).
vienurīt Vienu rītu, kādu rītu. Vienrīt.
vienrīt Vienu rītu, kādu rītu. Vienurīt.
aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vajā. Vijot aizdarīt.
minstināties Vilcināties sākt, turpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru.
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts. Šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu. Būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
lavēt Virzīties, bieži mainot virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem) - parasti par kuģi, automobili.
slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vākt kopā netīrumus (no tā). Šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
nenovēršamība Vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas).
aizmirst Zaudēt prasmi, iemaņu (ko darīt).
aizziest Ziežot aizdarīt, piepildīt (ar ziedi, masu). _imperf._ Ziest ciet.
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
aizzīmogot Zīmogojot nodrošināt, padarīt neaizskaramu.
Krīta zīmulis Zīmulis, kam grafīta vietā ir krāsainais krītiņš.
Krīta zīmulis Zīmulis, kam grafīta vietā ir krāsainais krītiņš.
meteorītika Zinātnes nozare, kas pētī meteorītus.
smilšbeka Zobiņbeku dzimtas sēne ar stobriņiem cepurītes apakšpusē.

rīt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV