Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spurītis
spurītis -ša, v.; reti
Sīks, spurains (auga) veidojums.
PiemēriLabi ieskatījies, redzēju, ka tas ir.. īsts dzimtenes kadiķītis ar saviem asi mīkstajiem spurīšiem.
Avoti: 7-2. sējums