rūdīšana
rūdīšana -as, s.; parasti vsk.
1.Darbība → rādīt.
2.tehn. Termisks (materiālu) apstrādes process, kurā (tos) sakarsē virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesē, tā palielinot (to) izturību, triecienstingrumu.
PiemēriTērauda rūdīšana.
Avoti: 6-2. sējums