rūdīšana
rūdīšana -as, s.; parasti vsk.
1.Darbība → rādīt.
2.tehn. Termisks (materiālu) apstrādes process, kurā (tos) sakarsē virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesē, tā palielinot (to) izturību, triecienstingrumu.
PiemēriTērauda rūdīšana.
- Tērauda rūdīšana.
- Izotermiskā rūdīšana.
- Pakāpeniskā rūdīšana.
- Rūdīšana eļļā.
- Rūdīšanas vide.
- Rūdīšanas fāzes.
- Rūdīšanas krāsns.
- Rūdīšanas cehs.
Avoti: 6-2. sējums