rūķis
rūķis -ķa, v.
1.mit. Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
PiemēriRūķi allaž bija neapsīkstoši darbinieki un palīgi, viņi pielika roku, kur vien cilvēkam neveicās vai arī spēka bija par maz, un, palūk, darbs tūlīt.. veicās lieliski.
- Rūķi allaž bija neapsīkstoši darbinieki un palīgi, viņi pielika roku, kur vien cilvēkam neveicās vai arī spēka bija par maz, un, palūk, darbs tūlīt.. veicās lieliski.
- Labie vīriņi, rūķi, lielās bailēs aizbēga pa vecām peļu un sermuliņu alām..
1.1.pārn Čakls, strādīgs cilvēks.
PiemēriŠī neatlaidība ir bijusi tiešām viena no raksturīgākajām lielā darba rūķa un klusētāja īpašībām. Tā palīdzēja viņam kļūt par mākslinieku..
- Šī neatlaidība ir bijusi tiešām viena no raksturīgākajām lielā darba rūķa un klusētāja īpašībām. Tā palīdzēja viņam kļūt par mākslinieku..
- Tas [Sūrums] bija čakls zemes rūķis, kas savu ne visai lielo saimniecību arvien uzlaboja ar dažādiem jauninājumiem.
Stabili vārdu savienojumiDarba rūķis. Zemes rūķis.
- Darba rūķis — Darbarūķis.
- Zemes rūķis — Čakls, strādīgs zemes kopējs.
2.etn. Stacionāra (piemēram, pavardveida) apgaismes ierīce.
Avoti: 6-2. sējums