sūkstēt
sūkstēt parasti 3. pers., sūkst, pag. sūkstēja; intrans.; novec.
Sūrstēt.
PiemēriKamēr izbrida garai zālei, stilbi bija tapuši balti, tik sasprēgājumi sūkstēja.
- Kamēr izbrida garai zālei, stilbi bija tapuši balti, tik sasprēgājumi sūkstēja.
- Klajumos vilka tā kā maza vēja pūsma, kura tomēr bija tik asa, ka seja no viņas sūkstēt sūkstēja, kā nātrēm sadzeldīta.
- ..kad tās [tulznas] saspieda pret dakšu kātu, neganti sūkstēja.
Avoti: 7-2. sējums