Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sūnāklis
sūnāklis -ļa, v.
sūnaklis -ļa, v.; retāk
Sūnājs.
PiemēriBērziņi tur sūnāklī līki un kupraini...
  • Bērziņi tur sūnāklī līki un kupraini...
  • Purvs bija pieaudzis sīkiem bērziņiem.. Purgailis mēģināja uzkāpt uz kāda apsūnojuša ciņa. Tas sašūpojās, viss sūneklis sāka līgoties, un cauri sūnas klājam paspīdēja ūdens.
  • Esam nonākuši sūnākļa malā. Kā sala purvāja vidū paceļas ar priedēm, eglēm un bērziem apaugušais Mīnu kalniņš.
  • Un no šā kalna mēs varējām pārredzēt visu plašo sūnakli... Kas par klajumu! Uz rītiem, uz vakariem, uz dienvidiem - visur aizstiepās sūnains līdzenums.
Avoti: 7-2. sējums