Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sūnājs
sūnājs -a, v.
Sūnu audze. Sūnām apaugusi vieta (parasti purvs).
PiemēriNate nokrīt mīkstajā sūnā.. «Nošņāca! - Čūska laikam.».. drošības pēc viņa tomēr paķer savu [ogu] krūželi un aiznes to no sūnāja tālāk uz zālainā meža klona.
Avoti: 7-2. sējums