sūrme
sūrme -es, s.; parasti vsk.; poēt.
1.Sūrums1.
Piemēri..Rudens pīlādžu sūrmi viršu medū var just..
- ..Rudens pīlādžu sūrmi viršu medū var just..
2.Sūrums2.
3.Sūrums3.
PiemēriTe, Lipšņu mājās, viņš pirmoreiz iepazina darba sūrmi, zemes smaržu un maizes garšu.
- Te, Lipšņu mājās, viņš pirmoreiz iepazina darba sūrmi, zemes smaržu un maizes garšu.
- Romantiskajai jūsmai, kas Kasparu pārņem pēc pirmās tikšanās ar Justīni.., negaidot piejaucas sāpju sūrme.
- Tāds agrs rīts ar smeldzīgu šķiršanās sūrmi..
Avoti: 7-2. sējums