Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sūrsmains
sūrsmains -ais; s. -a, -ā
sūrsmaini apst., poēt.
Sūrs.
Piemēri«Vispirms jāpaklausās par Ūpi,» sacīja pīlādzītis un iemeta man plaukstās rūgti sūrsmainas ogas. Rūgti sūrsmainas kā dažas dzīves.
Avoti: 7-2. sējums