sabērtuve
sabērtuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Īpaši iekārtota vieta, telpa, kur (ko) saber.
PiemēriSabērtuvēs snauž pasakaini skaisti akmeņi. Ir tādi, kurus sadrupināt šķembās būtu grēks.
Avoti: 7-1. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi