saderēt1
saderēt -deru, -deri, -der, pag. -derēju; intrans.
1.Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties1.
PiemēriSpīdola:.. Tu spēks, es daile, mēs saderam kopā, Mums mērķis viens ir: pilnība.
- Spīdola:.. Tu spēks, es daile, mēs saderam kopā, Mums mērķis viens ir: pilnība.
- Ieva: Tā, tev, mēs nevaram. Ja jau divi kaķi vienā maisā nesader, kur tad vēl nu četri! Tev iznāks ķildas ar Edvartu, man ar māti.
- Vectēvs jokodamies teica, ka zirgs arī esot vectētiņš tāpat kā viņš pats, tāpēc abiem tik labi saderot.
1.1.Būt atbilstošam (kam) – par cilvēka pazīmēm, īpašībām. Piestāvēt (kādam) – par apģērbu.
PiemēriBalss Vīksnem bija paklusa - tā nesaderēja ar viņa lielo augumu un šķita dīvaina.
- Balss Vīksnem bija paklusa - tā nesaderēja ar viņa lielo augumu un šķita dīvaina.
- «.. es gribētu šūt tikai tādus kažociņus, kuri labi sader ar pašu valkātāju.»
1.2.Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
PiemēriAudējas acs uzmanīgi vērojusi, lai krāsas saderētu..
- Audējas acs uzmanīgi vērojusi, lai krāsas saderētu..
- ..[zāģa] loka detaļas nogludina ar koka vīli, stiklu un smilšpapīru. Darbs jāveic ļoti rūpīgi un precīzi, lai visām daļām iznāktu zīmējumā parādītie izmēri un tās saderētu kopā.
- Čederas siers labi sader kopā ar saknēm, augļiem,.. gaļu, medījumiem un zivīm.
Avoti: 7-1. sējums