sadusmot
sadusmot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
Piemēri«Krustiņ, Krustiņ, neliedzies jel ilgāk, ja esi pie vainas,» māte tagad lūdzās.., «nesadusmo tēvu vēl vairāk.»
- «Krustiņ, Krustiņ, neliedzies jel ilgāk, ja esi pie vainas,» māte tagad lūdzās.., «nesadusmo tēvu vēl vairāk.»
- ..blakus stāv vecais Spāģis, viņš par kaut ko ir sadusmots, jo apakšlūpa tam atkārusies un dreb.
- ..šie vārdi tā sadusmoja Juri, ka viņš tikko savaldījās..
- pārn. Otrā dienā plosījās vētra. Jūra bija tik sadusmota, ka, likās, pat kaijās.. kā apjukumā šūpojās zem nemierīgajiem padebešiem.
Avoti: 7-1. sējums