sagūstīt
sagūstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
PiemēriSagūstīt pretinieka bataljonu.
- Sagūstīt pretinieka bataljonu.
- Izrādījās, ka biju notriekusi ienaidnieka lidmašīnu. Tā nokritusi mūsu teritorijā, un lidotājs sagūstīts.
2.Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
Piemēri..ejot rotaļās ar aizsietām acīm, viņa dažreiz maldījās nezin cik ilgi, kamēr sagūstīja spēles biedru, kas bēguļoja no ķērāja..
- ..ejot rotaļās ar aizsietām acīm, viņa dažreiz maldījās nezin cik ilgi, kamēr sagūstīja spēles biedru, kas bēguļoja no ķērāja..
- pārn. ..Viss rudens tīmekļos kā smalkās važās vīts, Es pamostos un ieraugu pa logu - Mans kareivīgais dārzs ir sagūstīts.
- pārn. ..Ūdens krānā sagūstīta straume klaigā..
2.1.Noķert, notvert (parasti savvaļas, dzīvnieku).
PiemēriGribēdams kādu [irbi] noķert,.. viņš uztaisīja.. slazdu. Tomēr uzmanīgo un tramīgo putnu neizdevās sagūstīt.
- Gribēdams kādu [irbi] noķert,.. viņš uztaisīja.. slazdu. Tomēr uzmanīgo un tramīgo putnu neizdevās sagūstīt.
- Plēsoņu [tīģeri] nespēja sagūstīt pat profesionālu ķērāju komanda.
2.2.pārn. Pakļaut savai ietekmei, varai. Arī savaldzināt.
PiemēriValdonīgās.. saimnieces Antonijas.. kārdinājuma sagūstītais kalpa puisis [lugas iestudējumā] gribot negribot bija morāli degradēts.
- Valdonīgās.. saimnieces Antonijas.. kārdinājuma sagūstītais kalpa puisis [lugas iestudējumā] gribot negribot bija morāli degradēts.
- Ir grāmatas, kurās sagūsta notikumu raibais virpulis, rakstnieka pārgalvība dēku savirknēšanā, noslēpumu izgudrošanā un atklāšanā.
Avoti: 7-1. sējums