Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sakausēt
sakausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu.
PiemēriSevišķi svarīga nozīme bija vara un alvas ieguvei, jo, sakausējot šos metālus, peruāņi ieguva bronzu.
1.1.Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
Piemēri..ar benzīna vai acetilēna lodlampas liesmu pārlaižot pār izvirzīto polietilēna plēvju maliņām, jācenšas tās sakausēt.
1.2.pārn. Panākt, ka nesaraujami, cieši sasaistās, saliedējas, savienojas (īpašības, parādības, izpausmes).
PiemēriTie ir brīnišķīgi brīži, kad dziedātāju balsis un dvēseļu starojuma spēks jāsakausē vienā veselā, lai dziesma aizietu līdz klausītājiem.
2.Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSakausēt taukus lietošanai visai ziemai.
Avoti: 7-1. sējums