Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saknaibīt
saknaibīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Knaibot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriSaknaibīt maizes riku baložiem.
2.Knaibot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSaknaibīt ziedu.
3.Knaibot savainot.
Piemēri«Vēzi tomēr jāprot ķert. Jācenšas sagrābt aiz muguras, citādi var gadīties, ka pirkstu saknaiba asinīs.»
Avoti: 7-1. sējums