sakurtēt
sakurtēt parasti 3. pers., -kurtē, pag. -kurtēja; parasti divd. formā: sakurtējis; intrans.
1.Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
PiemēriSakurtējuši redīsi.
- Sakurtējuši redīsi.
- Lielai daļai graudu kodols pavisam sakurtējis, tikai biezā sēnala palikusi.
2.Sačākstēt (parasti par sniegu, ledu).
PiemēriSniegs saulē sakurtējis.
- Sniegs saulē sakurtējis.
- Zemes, kas atrodas pie Daugavas, Gaujas un Aiviekstes, tais gados varēja pielīdzināt sakurtējušam ledum slapjā un vējainā pavasari.
Avoti: 7-1. sējums