sakārtotība
sakārtotība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
PiemēriBērnu estētisko attieksmi pret pasauli raksturo spēja.. priecāties par esošo, par pasaules sakārtotību, nedomājot par praktisko un pragmatisko aspektu.
Avoti: 7-1. sējums