sakļaut
sakļaut -kļauju, -kļauj, -kļauj, pag. -kļāvu; trans.
1.Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa daļās pie ķermeņa).
PiemēriSakļaut pirkstus dūrē.
1.1.Aizvērt (ziedus) — par augiem.
PiemēriGlābdama savu ziedu krāšņumu, Mežaroze tos atvēra tikai vakaros, lai tie uzsūktu valgumu, ko izelpo nakts. Dienās viņa ziedus.. turēja sakļautus..
1.2.divd. formā: sakļauts. Tāds, kas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļām). Tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu).
PiemēriSakļauta sakņu sistēma.
2.Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests.
PiemēriPilsētā jau spīdēja saule, sievietes sakļāva lietussargus..
3.Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu. Saliedēt [2] (2).
PiemēriViengabalainu izrādi var radīt tikai kopīgā mākslas ticībā stingri sakļauti cilvēki.
Avoti: 7-1. sējums