samežģīties
samežģīties parasti 3. pers., -ījas, pag. -ījās; refl.
1.Refl. → samežģīt1.
PiemēriKāja samežģījusies.
1.1.pārn. Kļūt neritmiskam, nevienādam (par soļiem).
PiemēriGājējam samežģījas soļi.
2.Samudžināties (par diegu, auklu u. tml.).
PiemēriDiegi samežģījušies.
2.1.pārn. Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām); arī kļūt, parasti ļoti, neskaidram, juceklīgam (piemēram, par domām).
Piemēri«Tu nemaz iedomāties nevari, mīļo Jāzep, kā dzīve kādreiz var samežģīties.»
Avoti: 7-1. sējums