samirkšķināties
samirkšķināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → samirkšķināt.
PiemēriJansons sadrūma pavisam, kad acis dziļi pieres pacerē nikni samirkšķinājās.
- Jansons sadrūma pavisam, kad acis dziļi pieres pacerē nikni samirkšķinājās.
- Neatbildēju. Pārāk negaidīts bija sarunas pagrieziens. Vienīgi acis samirkšķinājās kā smiltīm piebirušas..
2.Mirkšķinot sazināties.
Piemēri..tas jau bija viņu savstarpējo simpātiju noslēpums, ka tie sapratās bez vārda runas, tikai acīm samirkšķinādamies.
- ..tas jau bija viņu savstarpējo simpātiju noslēpums, ka tie sapratās bez vārda runas, tikai acīm samirkšķinādamies.
- Skolēni samirkšķinājās. Skolotāju strīds, ko izdevās novērot tik reti, šķita pārāks par visinteresantāko piedzīvojumu filmu.
- pārn. Man patīk sarunāties ar upes līčiem un senkrastiem. Tie atbild ar atbalsīm vai klusēšanu. Man patīk samirkšķināties ar salām, sēkļiem un mākoņu atspulgiem.
Avoti: 7-1. sējums