samētāt
samētāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus). Nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
PiemēriDokumenti samētāti pa visām atvilktnēm.
2.parasti 3. pers.; pareti Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
PiemēriZirgs skriedams samētāja stipri puisi.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās.
PiemēriJūtu, ka varu drusku kāpināt ātrumu. Kāpēc gan to nedarīt? Mašīna vēl ne reizi nav nopietni samētāta.
Avoti: 7-1. sējums