samīdīt
samīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mīdot saplacināt, sablietēt.
PiemēriSamīdīt sienu pantā.
1.1.Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
Piemēri..lopbarības šķūnī liela nekārtība, pievestā barība samīdīta un izkliedēta..
Stabili vārdu savienojumiSamīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām.
1.2.Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
PiemēriSamīdīt kukaiņus.
1.3.Triecot virsū dzīvnieku, parasti zirgu, panākt, ka tas nonāvē, arī savaino (kādu).
Piemēri..bruņotas vienības.. sakapāja iezemiešus ar zobeniem, samīdīja ar zirgiem..
2.Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi. Samīt (2).
Piemēri..Lielā Tēvijas kara otrajā rudenī [partizāns] nolaidās ienaidnieka samīdītajā zemē kopā ar desantnieku grupu.
Avoti: 7-1. sējums