samīt1
samīt [samĩt] -minu, -min, -min, pag. -minu; trans.
1.Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
PiemēriDaudzās puķes krīt uz grīdas, un dejotāji tās samin..
- Daudzās puķes krīt uz grīdas, un dejotāji tās samin..
- Vai tu biji skopa, māt? Bet es skatos kopā, māt: tas, kas kaut ko kopa, māt, tas to nesamina.
- Sen ogles vairs negail kamīnā, Sen pavardā tās jau melnas. Vai sveši soļi tās samina, Vai nodzēsa kādas delnas?
Stabili vārdu savienojumiSamīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos.
- Samīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos idioma — Pilnīgi iznīcināt.
- Samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām idioma — Rupji, varmācīgi izpostīt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
1.1.Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot.
Piemēri..Forsteriāna.. metās Hamida zirgam zem kājām. Zirgs samina viņu ar pakaviem..
- ..Forsteriāna.. metās Hamida zirgam zem kājām. Zirgs samina viņu ar pakaviem..
- Ej un tikai sargies samīt gliemeni, Notraukt niedru strazda ligzdas pinumu!
2.Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīdīt2.
PiemēriLiela un bagāta cilvēkam iedotā pasaule, ja viņš to nesamin sevi un citos.
- Liela un bagāta cilvēkam iedotā pasaule, ja viņš to nesamin sevi un citos.
Avoti: 7-1. sējums