Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saprāts
saprāts -a, v.; parasti vsk.
Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml., spriest par tiem un atbilstoši izturēties. Arī prāts.
PiemēriViņš sajuta reizē ziņkārību un dīvainas, grūti izskaidrojamas bailes no tā, kas notika ap viņu un viņā pašā, itin kā vairs īsti nepaļaudamies uz sevi, savu saprātu, gribu un spēku..
Stabili vārdu savienojumi(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu).
Avoti: 7-1. sējums