sarūgtināt
sarūgtināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
PiemēriViņam [ārstam] nav laika, nemaz nav laika, bet viņš baidās sarūgtināt satriekto vīru ar savu steigu.
- Viņam [ārstam] nav laika, nemaz nav laika, bet viņš baidās sarūgtināt satriekto vīru ar savu steigu.
- «.. esiet smalkjūtīgas! Viens neapdomāts vārds, un jūs varat viņu sarūgtināt.»
- Ilga paraugās dēla mirdzošajās, sajūsmas pilnajās acīs, un viņai negribas Imantu sarūgtināt, sacīt, ka ne uz kādu Bērzciemu braukšana neiznāks.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
Piemēri..rupja, netaktiska izturēšanās aizvaino un sarūgtina cilvēkus..
- ..rupja, netaktiska izturēšanās aizvaino un sarūgtina cilvēkus..
- Neveiksmes sarūgtināti, zēni drūmi un nerunīgi īrās pāri [pārplūdušajai] pļavai uz Līvsalu.
1.2.divd.: sarūgtināts; adj. nozīmē Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums.
PiemēriRunāt sarūgtinātā balsī.
- Runāt sarūgtinātā balsī.
- «Nav tava darīšana,» Semjons pirmajā mirklī atrūca, bet,.. ielūkojies Lidijas sarūgtinātajā sejā, tūliņ nožēloja teikto..
1.3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
Piemēri..tā kā Pēteris pats neatzinās savā izlēcienā, arī viņas klusēja, negribēdamas sarūgtināt Bauskas aizbraukšanas brīdi.
- ..tā kā Pēteris pats neatzinās savā izlēcienā, arī viņas klusēja, negribēdamas sarūgtināt Bauskas aizbraukšanas brīdi.
- Tomanim [skolotājam] tomēr bija vājība, kas Zaniņam sarūgtināja dažu labu stundu.
- Lielajās pilsētās neatrisinātā transporta problēma sarūgtina dzīvi miljoniem cilvēku.
Avoti: 7-1. sējums