sasprāgt
sasprāgt parasti 3. pers., -sprāgst, pag. -sprāga; intrans.
1.Sprāgstot sadalīties.
PiemēriIzmeklēšanā netika pierādīts, ka šauts bija ar aizdedzinošām lodēm, taču «Rosalija» [motorlaiva], trāpīta degvielas tvertnē, sasprāga gabalos.
1.1.Plaisājot sadalīties, parasti pēkšņi.
PiemēriGlāze karstumā sasprāgst.
2.Saplaisāt.
Piemēri..ceptuvēs netiek ievērotas tehnoloģijas prasības, un klaipi iznāk plakani, sasprāguši vai apdeguši.
Stabili vārdu savienojumiAsaras sasprāgst acīs.
Avoti: 7-1. sējums