sastostīties
sastostīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Sākt, parasti pēkšņi, stostīties.
Piemēri«L-lab-dien,» puisēns sastostījās.
- «L-lab-dien,» puisēns sastostījās.
- «S-skaties... P-p-paskaties!» viņš iesaucas apslāpētā un klusinātā balsī, mazliet sastostīdamies kā aizvien stipra uztraukuma brīžos..
2.Sastomīties.
Piemēri..Juris Bļaus mirkli raugās puikā plati ieplestām acīm. Sastostās, nezina, ko teikt, līdz beidzot uzprasa: «Nu... nu, vai tu zini, cik īsti liels tas miljons ir?»
- ..Juris Bļaus mirkli raugās puikā plati ieplestām acīm. Sastostās, nezina, ko teikt, līdz beidzot uzprasa: «Nu... nu, vai tu zini, cik īsti liels tas miljons ir?»
Avoti: 7-1. sējums