satracināt
satracināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
PiemēriSatracināts ļaužu pūlis.
- Satracināts ļaužu pūlis.
- Viņu brīžiem vai satracināja Kārļa omulīgais miers, viņa valodas par saimniecības darbiem, īslaicīgā atsēšanās pie radioaparāta pusdienā un vakarā, lai paklausītos ziņas.
- Skaņu jūklis [magnetofonā] aprāvās, un ierakstā uzbangoja līdz ekstāzei satracināto klausītāju ovācijas.
- Pēc sasārtušās, nosvīdušās Adrija sejas skaidri noprotams, ka viņš pašlaik pārāk sasprindzis un neveiksmju satracināts, lai spētu mierīgi uzklausīt padomus.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
PiemēriVērša pakausi jau vairākas reizes skāra asais zobena asmens, kas to satracināja vēl vairāk.
- Vērša pakausi jau vairākas reizes skāra asais zobena asmens, kas to satracināja vēl vairāk.
- Gadījās, ka satracināts zilonis nedēļām ilgi klaiņāja ap ciematiem, postīja dārzus, sagāza iezemiešu mājokļus un nogalināja ļaudis.
- Puiši, spēles azartā iekarsusi, aizauļoja garām kā satracināti kara zirgi..
Avoti: 7-1. sējums