satīties
satīties -tinos, -tinies, -tinas, pag. -tinos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → satīt1. Tikt satītam.
PiemēriVijas un ritinās cilvēka dienu un gadu pavediens, līdz satinas kamolā; dažam dienu dzīpars.. apraujas, citam kamols iznāk apaļš un liels.
- pārn. Vijas un ritinās cilvēka dienu un gadu pavediens, līdz satinas kamolā; dažam dienu dzīpars.. apraujas, citam kamols iznāk apaļš un liels.
1.1.Saritināties1.
PiemēriRudens tuvu - lapiņas Bailīgi čokuros satinas..
- Rudens tuvu - lapiņas Bailīgi čokuros satinas..
- pārn. Tik balti šķetinātie gadi Nu satinas kā bērza tāss.
2.Refl. → satīt2.
PiemēriSatinos ciešāk segā - man mazliet salst.
- Satinos ciešāk segā - man mazliet salst.
- Irēna.. sēdēja, vēl aizvien satinusies pūkainajā lakatā..
- pārn. Kluss vakars. Varbūt pēdējais šai gadā Tāds - dūmos satinies, tik rāms un silts.
2.1.pārn. Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
PiemēriPelēcīgā zeme un pelēcīgās debesis satinās miglainā dūmakā, kurā koku, māju, cilvēku un zirgu apveidi izplūda neskaidrā ēnojumā.
- Pelēcīgā zeme un pelēcīgās debesis satinās miglainā dūmakā, kurā koku, māju, cilvēku un zirgu apveidi izplūda neskaidrā ēnojumā.
3.Sapīties, arī savīties.
PiemēriKamēr Prātnieks raisīja zirgu vaļā, kurš bij satinies, tikām jau Švauksts piebrauca savu ar visiem zvārguļiem un važām pie durvīm..
- Kamēr Prātnieks raisīja zirgu vaļā, kurš bij satinies, tikām jau Švauksts piebrauca savu ar visiem zvārguļiem un važām pie durvīm..
- ..tina bija sagriezta vienā mudžeklī, kurā satinusies veseli astoņi līņi, viens par otru prāvāks.
- pārn. Guna:..Es pavasara zālē atgulšos.., Lai saule manos matos satinas..
4.parasti 3. pers. Refl. → satīt3; tikt satītam.
PiemēriDzijas ražošana... Simt divdesmit tūkstoš vārpstiņu, uz kurām satinas savērptā dzija.
- Dzijas ražošana... Simt divdesmit tūkstoš vārpstiņu, uz kurām satinas savērptā dzija.
- Es.. peldēju, nevērodama virzienu. Kad man ap rokām satinās lēpju lapu vijīgie kāti, zināju, ka esmu tuvu krastam.
Avoti: 7-1. sējums