Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
savalkāt
savalkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
PiemēriSavalkātas drēbes.
  • Savalkātas drēbes.
  • Savalkāta apkaklīte.
  • Pagalmā žūst veļa. Cik tā bija savalkāta un cik atkal nu balta!
  • Viņš valkāja tikai baltas zeķes, kā pats izteicās, lai vieglāk var pamanīt, kad savalkātas un jāmazgā.
  • Tepat pamātes mājas jumts vēl saredzams, kā vecs, savalkāts lakats nomests uz pakalna.
1.1.Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt. Ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriTrīs gadiņi savalkāju brāļa pirktu vainadziņu.
  • Trīs gadiņi savalkāju brāļa pirktu vainadziņu.
Avoti: 7-1. sējums