saviļņoties
saviļņoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Sākt, parasti pēkšņi, viļņoties. Īsu brīdi viļņoties.
Piemēri..no airu cilāšanas rāmais [upes] līmenis saviļņojās..
- ..no airu cilāšanas rāmais [upes] līmenis saviļņojās..
- Tuvojās negaisa mākonis - pāri priežu galotnēm, pāri rudzu lauka klajumam, kurš vētrā saviļņojās kā ezers.
- pārn. Es manu, ka asinis man saviļņojas galvā, un es eju.
- pārn. Atskanēja mūzika. Ļaužu pūlis saviļņojās. Sākās parāde.
- pārn. ..klusums Ilzei visapkārt strauji saviļņojās.
2.Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
PiemēriManī kaut kas saviļņojās. Ilgi krājies, tas plūda pāri malām, un, goda vārds, pats nezinu, kā iznāca.. es noskūpstīju viņu.
- Manī kaut kas saviļņojās. Ilgi krājies, tas plūda pāri malām, un, goda vārds, pats nezinu, kā iznāca.. es noskūpstīju viņu.
- Kad, nonācis uz ceļa, atskatos uz Melnalkšņiem, kur mājas galā kā maza bāka vēl spīd tēva lukturis, manī pēkšņi kaut kas sāpīgi saviļņojas.
Stabili vārdu savienojumiSirds saviļņojas.
- Sirds saviļņojas idioma — Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, patīkams psihisks stāvoklis.
Avoti: 7-1. sējums